Zobu kariess: kā tas rodas un kādi ir galvenie kariesa riska faktori?

KONSULTĒ: Dr.Ingrīda Krasta – Zobārste, Speciāliste mutes gļotādas ārstēšanā KĀPĒC RODAS KARIESS?

Zobu kariess ir plaši izplatīta hroniska infekcijas slimība, kuru izraisa uz zobu virsmām dzīvojošas kariogēnās baktērijas, pārsvarā Streptococcus mutans. Šīs baktērijas pārtiek no cukuriem un izdala skābes, kas demineralizē zoba audus.

Demineralizācija ir zoba cieto audu kristāliskās struktūras pakāpeniska šķīšana, kas, procesam turpinoties, var novest pie zoba audu sabrukšanas un kariesa dobuma jeb tā sauktā “cauruma zobā” izveidošanās.

Vai kariess ir iedzimts?
Kariess nav ģenētiski pārmantota vai iedzimta slimība, un tas nerodas “mīkstas” vai “vājas” zobu emaljas dēļ.

Zobu kariesa veidošanos veicina nepietiekama vai nekvalitatīva ikdienas zobu higiēna un ar cukuriem bagāts uzturs. Kariess veidojas vietās, kur ilgstoši uzkrājas nenotīrīts mīkstais zobu aplikums.

Svarīgi saprast, ka zobu aplikums nav vienkārši ēdiena atliekas. Tā ir dažādu mikroorganismu veidota bioplēvīte ar savu struktūru un dzīvesveidu.

Šo mikroorganismu pamatbarība ir cukuri, tostarp arī dabiskie cukuri — laktoze, fruktoze un medus. Medus baktērijām nekaitē — tieši otrādi, mikroorganismiem tas ir labs barības avots.

Ja ģimenē vairākās paaudzēs novēro “sliktus zobus”, tas nav obligāti skaidrojams ar ģenētiku. Būtiska nozīme var būt ģimenē pārmantotiem zobu higiēnas un uztura ieradumiem.

Kā bērni iegūst kariesu izraisošās baktērijas?
Ar kariesu izraisošiem mikroorganismiem mēs inficējamies jau agrā bērnībā no vecākiem sadzīves ceļā — piemēram, sabučojoties, ēdot ar vienu karoti vai dzerot no vienas krūzītes.

Tāpēc jo veselāki un tīrāki zobi būs jaunajiem vecākiem, jo mazāka būs bērna saskare ar kariogēnajām baktērijām un lielākas iespējas saglabāt veselus zobus.

Cukurs un kariess: svarīgi ir ne tikai saldumi
Runājot par kariesa risku, nav “dabisko” vai “labo” cukuru. Tāpēc ir svarīgi sekot cukuru patēriņam, to ierobežot un iemācīties atpazīt arī slēptos cukurus produktos, kas ne vienmēr šķiet saldi.

Galvenie cukura avoti uzturā ir:

cukurs pie kafijas vai tējas;
saldināti dzērieni;
medus;
saldumi;
saldi augļi;
augļu sulas, tostarp svaigi spiestas augļu un saldo dārzeņu sulas.
Īpaša uzmanība jāpievērš augļu sulām. Tajās esošie cukuri, piemēram, fruktoze, ir no šūnas atbrīvotā formā un tādēļ viegli pieejami baktērijām.

Baktērijas šos cukurus ātri patērē un veido gan iekšējās barības rezerves, kuras sāk šķelt pēc kāda laika, gan ārējās rezerves, kas palīdz veidot speciālu bioplēvītes aizsargslāni pret organisma imunoloģiskajām vielām, kuras cīnās ar nevēlamajām baktērijām.

Arī Pasaules Veselības organizācija norāda, ka brīvie cukuri ir viens no būtiskākajiem zobu kariesa riska faktoriem.

Arī cieti saturoši produkti var veicināt kariesu
Kariesa veidošanos var veicināt arī saliktie ogļhidrāti, piemēram, ciete. Daudz cietes ir balto miltu izstrādājumos, kartupeļu čipsos un frī kartupeļos.

Ja uzturā dominē baltmaize, bulciņas, cepumi un citi konditorejas izstrādājumi, pusdienās regulāri tiek ēsti frī kartupeļi, starp ēdienreizēm — čipsi, bet ūdens vietā dzerti saldināti dzērieni vai sulas, kariesa attīstības risks būtiski pieaug.

Jāuzmanās arī no tā sauktajiem slēptajiem cukuriem. Tie atrodami daudzos rūpnieciski ražotos pārtikas produktos, piemēram:

mērcēs;
jogurtos;
lakto;
brokastu pārslās un citās ātrajās brokastīs;
bezalkoholiskajā alū;
marinādēs;
dažādos produktos, kas tiek pozicionēti kā veselīgi;
bioloģiskajos produktos.
Cukuri un to derivāti pārtikas ražošanā tiek plaši izmantoti, jo tie palīdz produktu konservēt un vienlaikus uzlabo tā garšu.

Kāpēc svarīgs ir cukura lietošanas biežums?
Kariesa attīstībā svarīgs ir ne tikai kopējais apēstā vai izdzertā cukura daudzums, bet arī tas, cik bieži dienas laikā cukurus saturoši produkti tiek lietoti.

Pēc katras šādas ēšanas vai dzeršanas reizes siekalu pH pazeminās — vide mutē kļūst skābāka un sākas zoba cieto audu demineralizācija.

Sākotnēji tā uz zobiem var izskatīties kā balti plankumi vietās, kur ilgstoši atradies nenotīrīts mīkstais zobu aplikums. Kariesam progresējot, izveidojas bedrīte un vēlāk dziļāks dobums, ko ikdienā mēdz saukt par “caurumu zobā”.

Demineralizācija un remineralizācija — kas notiek ar zobiem ikdienā?
Mutes dobumā starp zobu cietajiem audiem un siekalām nepārtraukti norisinās dinamisks demineralizācijas un remineralizācijas process.

Kariesa veidošanos lielā mērā nosaka tas, kurš no šiem procesiem dominēs.

Mainot ikdienas paradumus, iespējams ietekmēt arī vidi mutes dobumā un līdz ar to kariesa attīstību.

Kā pareizi tīrīt zobus, lai samazinātu kariesa risku?
Lai samazinātu kariesa veidošanās iespēju, rūpīgi un nesteidzīgi jānotīra visu zobu visas virsmas vismaz divas reizes dienā, bet optimāli — trīs reizes dienā pēc galvenajām maltītēm.

Starp ēdienreizēm īpaši nevajadzētu uzkost cukurus saturošus produktus.

Ar zobu birsti vien nepietiek, lai kvalitatīvi notīrītu visas zobu virsmas. Jālieto arī:

zobu diegs;
starpzobu birstītes;
starpzobu irigators.
Tie palīdz notīrīt grūti aizsniedzamās zobu virsmas.

Kā pareizi lietot zobu diegu?
Ar zobu diegu jāaptver visa zoba sānu virsma katram zobam atsevišķi. Diegs jāvirza gar viena zoba virsmu un pēc tam gar otra zoba virsmu, nevis tikai mehāniski jāstrīķē vertikāli vai horizontāli starp zobiem.

Katrai zobu starpai jālieto tīrs zobu diega fragments, lai baktērijas netiktu pārnestas no vienas vietas uz citu. Mikroflora dažādās mutes dobuma vietās var atšķirties — atšķirīgas baktēriju kopienas veidojas gan augšžoklī un apakšžoklī, gan pie blakus esošiem zobiem.

Kuras zobu virsmas visbiežāk paliek nenotīrītas?
Zobārsti ikdienā redz, ka visbiežāk nepietiekami notīrītas paliek:

zobu starpzobu virsmas;
sānu zobu virsmas vaigu pusē;
apakšējo sānu zobu virsmas mēles pusē.
Savukārt īpaši daudz mīkstā zobu aplikuma mēdz uzkrāties uz gudrības zobiem, jo tos tīri tehniski var būt grūti vai pat neiespējami kvalitatīvi aizsniegt ar zobu birsti.

Zinot šīs grūti aizsniedzamās vietas, tām ikdienas zobu tīrīšanas laikā jāpievērš īpaša uzmanība. Zobus nepieciešams tīrīt apzināti, nesteidzīgi un rūpīgi.

Kariesa profilaksē svarīga ir ne tikai rūpīga zobu kopšana mājās, bet arī regulāra profesionālā zobu higiēna, kuras laikā tiek noņemts uzkrātais aplikums un zobakmens arī vietās, kuras ikdienā ir grūtāk aizsniegt.

Fluorīdi un zobu aizsardzība pret kariesu
Zobu emaljas demineralizāciju skābā vidē ievērojami samazina fluorīdu sāļu klātbūtne emaljas kristāliskajā režģī.

Parastais hidroksiapatīts sāk šķīst aptuveni pie pH 5,5, savukārt hidroksiapatīts ar fluorīdiem jeb fluorapatīts — tikai pie aptuveni pH 4,5.

Tādēļ zobu pastas ar pietiekamu fluorīdu koncentrāciju — aptuveni 1450–1500 ppm — palīdz pasargāt zobus no šķīšanas skābā vidē un kariesa veidošanās. Turklāt fluorīdi kavē arī kariogēno baktēriju vairošanos.

Vai kariesa attīstību var ietekmēt?
Zobu kariess ir dinamiska slimība, kuras gaita ir atkarīga no mutes vides un mūsu ikdienas ieradumiem.

Tas nozīmē, ka, mainot savus zobu kopšanas un uztura paradumus, iespējams mainīt arī slimības gaitu — gan zobu bojāšanās, gan zobu veselības virzienā.

Regulāra un kvalitatīva zobu tīrīšana, starpzobu virsmu kopšana, fluorīdus saturošas zobu pastas lietošana un cukuru lietošanas biežuma samazināšana ir būtiski priekšnoteikumi kariesa riska mazināšanai.

Kariesa sākumstadijā izmaiņas ne vienmēr ir viegli pamanāmas pašam, tāpēc regulāras zobārsta konsultācijas palīdz savlaicīgi novērtēt zobu veselību un pamanīt pirmās kariesa pazīmes.