Tabaka, vai vesels smaids? Alīna Gončarova

Smēķēšana kopā ar arteriālo hipertensiju un aptaukošanos tiek uzskatīta par vadošo nāves cēloni pasaulē. Lielākā daļa cilvēku apzinās to, ka smēķēšana ir kaitīga veselībai, tomēr daudzi cilvēki neapzinās to, kādu kaitējumu mutes dobumam var nodarīt smēķēšana.

Pēc PVO datiem 2014.gadā

1. Strauji pieaug smēķējošo sieviešu skaits
2. Tabakas lietotāju skaits pieaug bērnu un pusaudžu vidū
3. Ikdienā smēķējošo iedzīvotāju īpatsvars vecuma grupā 15+ ir 25%

Presē un ikdienā ir daudz stāstīts par negatīviem efektiem lietojot tabaku, tādi kā plaušu vēzis, sirds un elpošanas sistēmas saslimšanas, bet tabakas lietošanai ir iedarbība arī uz muti un zobiem.

Visi tabakas lietošanas veidi negatīvi iedarbojas uz mutes audiem. Tabaka cigaretēs, cigāros un pīpēs satur vairāk kā 4.000 kaitīgas ķīmiskas vielas un gāzes, un 50 no tām ir kancerogēnas (var izsaukt vēzi).

Tabakas lietošana var novest pie:

• Zobu pārkrāsošanās– karstu dūmu iedarbības rezultātā zobu emaljā (zoba ārējā slānī) sāk veidoties mikroplaisas, kur uzkrājas tabakas dūmu komponenti – zobi paliek tumšāki. Cilvēkiem, kas smēķē īsu laiku vai reti, zobi var krāsoties dzeltenīgi, bet smagiem smēķētājiem zobi var pārkrāsoties pat līdz tumši brūnai krāsai.
• Zobakmens veidošanās– cilvēkiem, kuri smēķē, daudz vairāk un biežāk veidojas zobakmens. Pie zobakmens daudz vieglāk ir pieķerties mīkstajam aplikumam, kuru vairs nevar noņemt ar zobu tīrīšanu vai diegošanu. Svarīgi atcerēties, ka aplikumā ir daudz baktēriju, kuras var izraisīt smaganu iekaisumu un zobu bojāšanos. Tādēļ šo aplikumu, kas veidojas gan virs, gan zem smaganu līnijas, nepieciešams noņemt, un to var izdarīt zobārsts vai zobu higiēnists. Atmetot smēķēšanu, samazinās zobakmens veidošanās iespējas.

• Mēles pārkrāsošanās– rodas dzeltenīgi-brūns aplikums un mēles pietūkums asinsrites traucējumu dēļ, samazinās garšas uztvere nikotīna un augstas temperatūras iedarbības rezultātā
• Izmaiņām periodonta audu struktūrā (smaganu un atbalstošā kaula) – smēķētāji ir vairāk pakļauti periodonta saslimšanām nekā nesmēķētāji. Ilgstoši smēķējot, smaganu saslimšanas var veicināt kaula zudumu ap zobiem, spraugas starp zobiem un smaganām.Jo vairāk un ilgāk tabaka tiek lietota, jo lielāka ir audu bojājumi ap zobiem.

• Zobu erozijas– Daži smēķētāji, lai atsvaidzinātu savu elpu lieto mutes skalojumos līdzekļus, košļājamās gumijas, piparmētru konfektes. Paradumus regulāri sūkāt šīs vai citas konfektes, kuras satur cukuru un bieži citronskābi var izsaukt ķīmiskas erozijas, kas vēlāk var novest arī pie zobu bojāšanās.

• Palielinātas brūču dzīšanas laiks pie dažādām ķirurģiskām manipulācijām (piemēram pie zobu implantiem),
• Nepatīkamas elpa,
• Samazinātas jūtīguma smaržai un garšai,
• Daudziem citiem izmainītiem mutes apstākļiem – zobu abrāzijas (nodilšanas), hroniskiem sejas blakus dobumu iekaisumiem un mutes vēža.

Smēķēšana un zobu implanti:

Viena no mūsdienu nu jau aktuālām ārstēšanas metodēm ir zobu aizvietošana ar zobu implantiem. Tā nu jau ir kļuvusi par ikdienu gan pacientu, gan zobārstu vidū. Tas ir veiksmīgs ilgtermiņa ārstēšanas plāns cilvēkiem, lai aizvietotu trūkstošos zobus, taču šis ārstēšanas veids var būt nepieejams cilvēkiem, kas smēķē. Viss ir atkarīgs gan no smēķēšanas biežuma un daudzuma, gan mutes dobuma higiēnas un paša pacienta motivācijas atjaunot veselīgu smaidu. Viens no galvenajiem nosacījumiem zobu implanta (skrūves) ievietošanai ir veiksmīga oseointegrācija (ieaugšana kaulā). Cilvēkiem, kas smēķē, oseointegrācijas neveiksme ir uzskatāma par daudz augstāku, kā cilvēkiem, kas nesmēķē. Kā arī risks implanta zaudējumam ir saistīts ar sliktu mutes dobuma higiēnu un periimplantītu (iekaisumu apkārt implantam). Implantu ievietošana smēķētājiem ir iespējama, taču ir jāapzinās visi riski gan ārstam, gan pacientam.

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc implantu vai citu manipulāciju veikšana ir sarežģīta vai neiespējama ir samazināta asins apgāde. Cilvēkiem, kas smēķē ir sašaurināti asinsvadi, kas var traucēt normālu brūču dzīšanu, kas ir viens no svarīgākajiem parametriem ievietojot zobu implantu.

Pētījumi rāda, ka pacientiem, kas smēķē, implantu veiksmes gadījums ir no 6,5 līdz 20% zemāks. Jautājums pār implantu ievietošanu jau var būt tad, ja pacients smēķē 14 cigaretes dienā.

Snus jeb zelējamā tabaka:

Preses rakstos ir vēstīts, ka tas ir veiksmīgs veids kā aizvietot smēķējamo tabaku. Vai tā tiešām ir? 

Tā ir Zviedru zelējamā tabaka, kas ir mitra pulvera veidā, kas liekama zem augšlūpas. Eiropas Savienībā tā ir aizliegta, bet gan atļauta Zviedrijā. Neskatoties uz to, Latvijā daudzi sportisti un jaunieši izvēlas tieši šāda veida tabaku, skaidrojot, ka, lietojot šo tabaku, nerodas nepatīkamie dūmi un ir daudz ērtāka lietošana.  Snus tāpat satur visas kaitīgās vielas kā cigarete, tai skaitā nikotīnu. Neskatoties uz to, ka snus nav populārākais un atļautais tabakas lietošanas veids Latvijā, ir izteiktas jau daudzas bažas saistībā ar šo produktu. Snus lietošana iekļauj sevī saskari ar mutes dobuma gļotādu. Tā rezultātā gandrīz 100% gadījumu attīstās mutes gļotādas izmaiņas, tomēr lielākoties tās nav audzēju dabas. Gļotāda paliek biezāka un veidojas baltie veidojumi – leikoplakija.

Kā arī attīstās smaganu saslimšanas, smaganu atkāpšanās, zobu krāsas izmaiņas, smaka no mutes, izmainīta garšas sajūta.

Pašlaik nav tādu pētījumu, kas pierādītu snus saistību ar mutes vēzi, taču daži pētījumi rāda saistību ar mutes dobuma vēža attīstību tieši tajās vietās, kur snus tiek ievietots. 

Tādējādi, atbildot uz jautājumu – snus nav veselīga alternatīva smēķēšanai.

Zobārsta apmeklēšana

Kā jau iepriekš minēts, tad smēķētājiem zobakmens un zobu bojājumi veidojas biežāk, kas nosaka to, ka šiem cilvēkiem būtu jāapmeklē zobārsts un zobu higiēnists biežāk kā reizi gadā.

Vizītēs zobārsts apskatīs ne tikai zobu veselību, bet visa mutes dobuma – vaigu, mēles, lūpu- stāvokli. Savukārt zobu higiēnists spēs veiksmīgi atrast ikvienam cilvēkam piemērotu un efektīvu mutes dobuma kopšanas veidu. 

Ieteikumi 

Ja tomēr ir tā, ka tabakas lietošana ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, tad būtu labi ievērot pāris ieteikumus, kas kaut nedaudz samazinās tabakas ietekmi uz mutes dobumu:

1. Zobārsta un zobu higiēnista apmeklēšana 2x gadā
2. Zobu tīrīšana 2x dienā ar fluorīdu saturošu zobu pastu, kur fluorīdu saturs ir vismaz 1400 ppm. Iespējams lietot arī baltinošās vai speciāli smēķētājiem paredzētās zobu pastas, kas palīdzēs noņemt aplikumu
3. Zobu tīrīšana ar zobu diegu vai starpzobu birstīti vismaz 1x dienā
4. Mēles tīrīšana 
5. Pēc tabakas lietošanas ir ieteicams izskalot muti ar glāzi negāzēta un nesaldināta ūdens
6. Ieteicams izvairīties no skābiem ēdieniem un dzērieniem kā piemēram kafija, kola, citronūdens, kas veicina zobu eroziju veidošanos.

References.

Kasat V, Ladda R. Smoking and dental implants. J Int Soc Prev Community Dent. 2012;2(2):38–41. doi:10.4103/2231-0762.109358

Lee PN. Epidemiological evidence relating snus to health–an updated review based on recent publications. Harm Reduct J. 2013;10:36. Published 2013 Dec 6. doi:10.1186/1477-7517-10-36

Daly B., Watt R., Batchelor P., Treasure E. Essential Dental Public Health. Oxford University Press 2002, 135-181.