Mūsdienu zobārstniecībā implantu ķirurģiskā ievietošana trūkstošo zobu rajonā ir kļuvusi par rutīnu ārstēšanas metodi, bet, pieaugot ievietoto implantu un pacientu skaitam ar ievietotiem implantiem, aizvien biežāk tiek konstatētas iekaisuma radītas problēmas, kas progresējušas lielākoties pacientam pašam nemanot to esamību.
Tas, vai iekaisums attīstīsties un ja attīstīsies, cik ātrā laikā, ir atkarīgs no daudziem faktoriem, bet galvenais periimplanta saslimšanu, tāpat kā periodontālo saslimšanu izsaucošais faktors, ir bakteriālais aplikums. Ja ārsts, kurš konsultē un apgalvo, ka implantu ievietošana 100% gadījumu atrisinās trūkstošo zobu problēmu bez jebkāda riska iekaisuma attīstībai ap implantu vai pat implanta zaudējumam, nesniedz objektīvu informāciju.
Iekaisums, kas attīstas ap implantu var skart tikai smaganu audus, bet, iekaisumam progresējot, bez smaganu audiem arī jau implantu apņemošo kaulu. Līdz ar to ir sastopamas divas periimplanta saslimšanu formas – periimplanta mukozīts un periimplantīts. Periimplanta mukozīta gadījumā iekaisums novērojams mīkstajos audos ap zoba implantu, bet periimplantīta – bez iekaisuma skartiem smaganu audiem jau novēro kaula noārdīšanos, osseointegrācijas samazināšanos, patoloģisku periodontālo kabatu veidošanos un, iespējams, strutošanu no tām.
Kaula zudums ap implantiem
Parasti periimplantīts progesē nesāpīgi un simptomus pacients var sajust salīdzinoši vēlu, kad iekaisums un kaula zudums ap implanta ir jau izteikti attīstījies. Pats par sevi periimplantīts “nesāp”. Implanta rajons var būt jūtīgs tikai tad, kad pieskaras vai tīra šo rajonu, diego. Var būt slikta garša mutē, ja izdalās strutas. Izteikta iekaisuma gadījumā var palielināties lokālie limfmezgli.
Periimplantīta pazīmes
Riska faktori, kas tiek saistīti ar periimplantītā attīstību:
Ārstēšana
Periimplantīts skar salīdzinoši mazu daļu pacientu, bet jāatzīst, tas grūti padodas ārstēšanai.
Vispirms ārsts veic rūpīgu klīnisku un rentgenoloģisku izmeklēšanu precīzas diagnozes noteikšanai un ārstēšanas plāna sastādīšanai un tikai tad uzsāk ārstēšanu, vispirms pacientu nopietni motivējot turpmākai un regulārai sadarbībai ar mutes veselības speciālistiem slimības gaitas kontrolei, kā arī instruējot par mutes dobuma kopšanas nepieciešamību un tehniku.
Lielākoties periimplantīta ārstēšanu veic ķirurģiskā ceļā, lai varētu efektīvi apstrādāt un dezinficēt implanta virsmu. Ja ir paredzama reģenerācijas iespējamība, lieto reģenerāciju veicinošus biomateriālus. Papildus nozīmē antiseptiskus līdzekļus un salīdzinoši bieži arī antibakteriālus.
Reizēm kauls ap implantu ir skarts tik ļoti, ka implantu nepieciešams izņemt un ir nopietni jāpārdomā vai likt jaunu tā vietā. Ne visi implanti, kurus skāris periimplantīts, var tikt glābti.
Galvenie ieteikumi periimplantīta attīstības novēršanai: