Atsegtas Zobu Sakņu Virsmas un Sakņu Kariess

Zoba saknes virsma ir ievērojami mazāk aizsargāta pret kariesa attīstību nekā zoba kronīša virsma, kuru pārklāj viscietākie cilvēka organisma audi – emalja, turklāt zoba saknes virsmu ir grūtāk aizsniegt un notīrīt. Zobu sakņu cementa virsma sāk šķīst vidē, kuras pH ir 6,7, salīdzinot ar emalju, kura sāk šķīst tikai ap pH 5, līdz ar to uz atsegtām saknēm ir daudz lielāks risks attīstīties sakņu kariesam.

Sakņu kariesa attīstības riski:

1. Smaganu recesijas (smaganu atkāpšanās) un periodonta slimību dēļ atsegtas zobu sakņu virsmas;
2. Zobu aplikums;
3. Pārmērīga cukura un citu vienkāršo ogļhidrātu lietošana, biežums ir daudz svarīgāks par daudzumu.
4. Siekalu sastāva izmaiņas, kuras samazina siekalu spēju uzturēt nemainīgu vides pH, pazemina siekalu Imunoglobulīna A daudzumu, samazina kalcija un fosfātu jonu koncentrāciju siekalās.
5. Pacienta pilnīga vai daļēja nespēja vai nevēlēšanās nodrošināt labu mutes higiēnu (kustību traucējumi, parēzes, paralīzes, mentālas slimības);
6. Blakus esošo zobu zaudējums, žokļu kaula atkāpšanās un izņemamās protēzes un to skavas veicina smaganu atkāpšanos un aplikuma uzkrāšanos;
7. Siekalu daudzuma samazināšanās un kserostomija (mutes sausums). Medikamentu lietošana, staru un ķīmijterapija sejas žokļu rajonā, šie faktori samazina siekalu izdalīšanos mutē. Dehidratācija, nepietiekami uzņem ūdeni vai lieto urīndzenošus dzērienus (kafija, tēja, kofeīnu saturoši dzērieni). Pacientiem ar samazinātu siekalu daudzumu zobu aplikums satur lielāku skaitu skābi izdalošas baktērijas.
8. Biežākās medikamentu grupas, kuras samazina siekalu izdalīšanos, ir asins spiedienu pazeminoši līdzekļi, holesterīna līmeni pazeminoši līdzekļi, urīndzenoši līdzekļi, pretsāpju līdzekļi, muskuļu relaksanti, antihistamīna preparāti, astmas preparāti uc.
9. Slimības: reimatoīdais artrīts, Šegrēna sindroms, cukura diabēts, insults, sirds asinsvadu slimības, hepatīts C, aptaukošanās, epilepsija, astma, mentālas slimības. Šīs slimības ietekmē siekalu sastāvu, siekalu daudzumu, roku veiklību, košļāšanas pilnvērtību, imunitāti. Samazināts siekalu daudzums un kserostomija bieži pavada 2. tipa cukura diabētu, kā rezultātā siekalās palielinās patogēnās (mutes slimības izraisošās) mikrofloras daudzums (mutes streptokoki, Lactobacillus un Candida).

Četras sakņu kariesa profilakses vadlīnijas:

1. palielināt siekalu daudzumu un uzlabot to īpašības.
2. samazināt zobu kariesu un smaganu slimību izraisošo mikroorganismu daudzumu.
3. samazināt cukuru lietošanu.
4. sākotnējo zobu kakliņu virspusējo kariesu remineralizācija un to tālākās progresijas apturēšana.

Ieteikumi pacientiem ar atsegtām sakņu virsmām un sakņu kariesu.

1. Medikamentu pārskatīšana, devu un lietošanas biežuma korekcija saistībā ar siekalu izdalīšanos samazinošo potenciālu. Konsultācija ar ārstējošo ārstu par iespējām nomainīt sausumu pastiprinošos medikamentus vai samazināt to devas. Pārcelt, ja tas ir iespējams, medikamentu lietošanas laiku no vakara uz rītu.
2. Stimulēt siekalu plūsmu un lietot mākslīgos siekalu aizstājējus: Xerostom, Kin Hidrat, Gum Hydral līdzekļi zobu pastu, aerosolu, skalojumu un želeju uc. veidā.
3. Jau esošo sakņu kariesu plombēšana (ja tas ir iespējams), izmantojot tam piemērotus plombējamos materiālus.
4. Periodonta slimību ārstēšana, lai samazināto sakņu kakliņu atsegšanās un bojājuma progresēšanas ātrumu. Regulāra zobu aplikuma un zobakmens noņemšana pie speciālista (higiēnista vai periodontologa) 1 reizi 3 mēnešos.
5. Diētas kontrole, rafinēto ogļhidrātu lietošanas daudzuma un biežuma analīze, to lietošanas ierobežošana. Rekomendācija siekalu plūsmas stimulācijai izmantot sūkājamās konfektes vai tabletes, kuras nesatur cukuru.
6. Profesionāla 5% Nātrija fluorīda (22500 ppm F) aizsarglakas uzklāšana uz atsegtajām sakņu virsmām, šo procedūru atkārto 1x 3 mēnešos. Šī laka veicina zoba audu remineralizāciju un samazina patogēno baktēriju daudzumu uz zoba virsmas.
7. Mutes skalošana ar 0,12% hlorheksidīna glukonāta šķīdumu 30 sekundes 2 reizes dienā 2 nedēļas, lai samazinātu zobu aplikuma veidošanos (tikai ar ārsta nozīmējumu). Šī līdzekļa blaknes ir zobu virsmu un plombu pārkrāsošanās (higiēnists var notīrīt) un garšas sajūtas izmaiņas. Ikdienā lietot nātrija laurilsulfātu (SLS) nesaturošas zobu pastas ar fluorīdiem (3 reizes dienā), jo šī viela negatīvi mijiedarbojas ar hlorheksidīnu.
8. Ksilitolu/ksilītu saturošu košļājamo gumiju lietošana 3 reizes dienā 5 min. pēc katras ēdienreizes. Ksilitols ir pieejams arī zobu pastās, sūkājamās konfektēs vai tabletēs, skalojamajos līdzekļos, aerosolos, želejās un zobu diegā.
9. Pirms gulētiešanas pēc zobu tīrīšanas uz zobu sakņu virsmām ar pirkstu uzklāt amorfo kalcija fosfātu saturošu pastu (MI paste, GC), tas veicinās remineralizāciju.
10. Cilvēkiem ar fiziskiem kustību ierobežojumiem, samazinātu roku veiklību un redzes traucējumiem ir apgrūtināti pietiekami labi iztīrīt zobus un it īpaši starpzobu un sakņu virsmas, tāpēc rekomendē elektriskās zobu birstes un speciālos ūdens irigatorus, kuri pat, ja nenoņem pilnībā zobu aplikumu, tomēr uzlabo aplikuma mikrobiālo sastāvu, tam samazinās kariesu izraisošais potenciāls.
11. Cilvēkiem ar atsegtām zobu sakņu virsmām un sakņu kariesu ir obligāti jāievēro kontroles ik pēc 3 mēnešiem, kuru laikā jāveic zobu stāvokļa novērtējums, zobu higiēna un fluorīdus saturošu aizsarglaku uzklāšana.

Pats galvenais!!!

Zobi jātīra pareizi un ar mīkstu zobu birsti. Ikdienā jālieto zobu pasta ar augstu fluorīdu saturu (5000 ppm), piemēram, mūsu klīnikā nopērkamā “Colgate Duraphat 5000 ppm Fluoride Toothpaste” .