Agrīns Bērna Vecuma Kariess

Zobi, zobiņi…

Izrādās, ka pēdējā laikā ļoti izplatīta problēma ir agrīns bērna vecuma kariess. Kāpēc tā un kā ar to cīnīties, jautājām speciālistei ar 41 gadu pieredzi zobārstniecībā.

Uz jautājumiem atbild Dr.med. Rūta Rastiņa

Rīgas Stradiņa Universitātes Stomatoloģijas fakultātes terapeitiskās stomatoloģijas katedras docente (līdz 2009. gadam), aizstāvējusi medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju Maskavas centrālajā zinātniski – pētnieciskajā Stomatoloģijas institūtā par tēmu – zobu emaljas lokālo demineralizāciju klīnika un ārstēšana bērniem.

„Zobu kariess attīstās tikai lokālā vidē – tur, kur ir zobs. To neierosina ne iedzimtība, ne, piemēram, kuņģa – zarnu trakta baktērijas u.tml. Agrīno bērna vecuma kariesu izraisa baktērijas, kas mājo bērna mutē, barojas no ogļhidrātiem, ko bērns uzņem ar pārtiku, un pārvērš tos skābēs. Skābes, savukārt, šķīdina zobu minerālvielas un bojā zobu emalju. Tāpēc kariesa iemesli, galvenokārt, jāmeklē bērna zobu higiēnas un ēdināšanas paradumos.

Bērna piena zobu kvalitāti ietekmē tikai lielas uztura kļūdas mātes grūtniecība laikā. Pastāvīgo zobu, retāk piena zobu stāvokli gan var ietekmēt dažādas slimības, piemēram, dažas infekcijas slimības, rahīts, vitamīnu vai barības vielu trūkums.”

Kāpēc tagad tik aktuāla kļuvusi kariesa saslimšana bērniem? Vai tā pieaug? Kas ir erozijas?

Pēdējā laikā pasaulē vērojamas divas tendences. Pirmā – tā paaudze, kuras vecāki savulaik ļoti rūpējās par bērnu uzturu un zobu higiēnu, tagad savu bērnu zobiem pievērš mazāk uzmanības (un neprot par tiem rūpēties), jo pašiem šādu problēmu nav bijis. Līdz ar to statistika rāda, ka, neskatoties uz pieejamo profilaksi, pēdējās paaudzēs saslimšana ar kariesu pieaug.

Otrā – palielinās zobu erozijas, ko agrāk uzskatīja tikai par pieaugušo vainu. Vienkārši sakot, zobos no pārlieku lielas un biežas skābju iedarbības izveidojas tādas kā bļodiņas, iedobumi, ko izskaidro ar sulu, atspirdzinošo, enerģijas un spēka dzērienu masveida lietošanu. Bērniem šāda vaina parādās ne tikai no limonādēm un atspirdzinošiem dzērieniem, bet arī no sulām.

Kas bojā zobus?

Jāsaprot, ka viss, kas ir salds un lipīgs, nosēžas uz bērna zobiņiem un rada labu vidi baktērijām, īpaši starp ēdienreizēm un naktīs, kad aizvērtā un siltā mutītē, kas darbojas kā sava veida termostats, izdalās mazāk siekalu. Ja zobiņi nav arī kārtīgi iztīrīti, tad  baktērijām ir viss, kas vajadzīgs, lai ražotu skābi.

Jo biežāk un ilgstošāk uz bērna zobiem iedarbojas skābes, jo ātrāk zobu emalja zaudē tik nepieciešamās minerālvielas, un sākas kariess. Kādu laiku šis process var būt atgriezenisks, jo daļa minerālvielu iekļūst atpakaļ zobu audos no siekalām. Tomēr, lai siekalu iedarbība būtu pietiekoša, zobiem jābūt bez aplikuma, tīriem. Ja bērnam dienas laikā ir vairāk kā piecas ēdienreizes, tai skaitā uzkodas, noteikti var sagaidīt, ka sāks attīstīties kariess.

Kā rodas kariess?

Kariess sākas no zoba ārpuses, no emaljas. Emalja ir caurspīdīga cepurīte, kas it kā uzmaukta uz zoba galviņas (kronīša)un to aizsargā, zem tās ir daudz mīkstāki audi – dentīns, kas sastāda zoba pamatmasu, bet zoba vidū ir tāds kā dobums, kurā atrodas nervi un asinsvadi. Pirmā pazīme, ka sācies kariess – zūd emaljas caurspīdīgums, uz zobiņa parādās matēts plankumiņš. Maziem bērniem tas parasti ir uz priekšējiem zobiņiem – gan augšējiem, gan apakšējiem, tuvāk smaganai. Tur, kur notiek aktīvākā barības uzņemšana. Ja vecāki nepievērš pietiekamu uzmanību bērnu zobu aplikumam un regulāri nenotīra, tad pavisam drīz emalja sāk mainīt krāsu- kļūst matēta. Šajā brīdī  vēl ir iespēja kaut ko glābt – uzlabot higiēnu, lai siekalas labāk apskalotu zobiņus, kā arī stiprināt zobu emalju papildinot siekalu sastāvu ar minerālvielām. Vecāku pamanītais dzeltenums uz zobiņiem var būt jau dentīna defekts, kas nozīmē, ka steigšus jādodas pie zobārsta.

Kad pirmo reizi jādodas pie zobārsta?

Līdz trīs gadu vecumam bērna zobiņus jāvēro vecākiem un, vēlams, higiēnistam vai ģimenes zobārstam. Vienkārši, paņemiet bērnu līdzi, kad kāds no ģimenes – vecākais brālis/māsa vai vecāki dodas pie zobārsta. Tā bērns pamazām iepazīs zobārsta kabineta vidi un nebaidīsies.

Trīs gadu vecumā nepieciešama zobu pirmā kontrole, kurā zobārsts noteiks, kāda kariesa riska grupā atrodas bērns – zemā, vidējā vai augstā. Ārsts attiecīgi novērtēs arī zobu higiēnu un, ja nepieciešams, nozīmēs zobu emaljas stiprināšanas pasākumus.

Pie higiēnista vajadzētu doties reizi sešos mēnešos, bet bērniem ar augstu kariesa risku – pat četras reizes gadā.

Kā bērnam labo zobus?

Tiem bērniem, kuri no zobārsta nebaidās un apmeklē regulāri, īslaicīga urbšana piena zobā bieži vien nemaz nav sāpīga, jo bojājumi nav lieli un piena zobi mēdz būt arī mazāk jūtīgi. Turklāt ir plombējamie materiāli, kas atvieglo un saīsina plombēšanas procesu.

Vietējo anestēziju veic ar šprici vai ar īpašu aparātu VAND, kas ir speciāli viena zobu anestēzijai paredzēta ierīce. Pirmajā variantā bērna smaganiņu noziež ar vielu, kas attiecīgo vietu padara dūrienam nejūtīgu, un tad ievada anestēziju. Šajā gadījumā nejūtīgs paliek diezgan liels apvidus, un nereti gadās, ka bērni nejūtīguma dēļ pēc procedūras sakož vaidziņu.

Ar aparātu VAND anestēzijas viela caur nelielu adatiņu, kas netiek durta, bet tikai pielikta zobam, tiek pilināta precīzi ap to zobu, kam nepieciešams. Vienīgā neērtība – procedūras laikā jāsēž pilnīgi nekustīgi, lai anestēziju ievadītu precīzi. Varbūt tāpēc ir bērni, kuri izvēlas šprici, kas darbojas ātrāk.

Ja jālabo lielākas vainas vai zobi jārauj, sāpīgās procedūrās vienmēr lieto anestēziju. Veseliem bērniem ir iespējams lietot premedikāciju – tas nozīmē, ka apmēram 30 minūtes pirms procedūras bērnam iedod nomierinošas zāles tabletes vai svecītes veidā. Bērniņš kļūst mierīgs, nedaudz miegains un sēž klēpī pieaugušajam (mammai vai tētim), kas palīdz saturēt bērna rokas un kājas. Bērna mutē ievieto gumijas klucīti, kas notur muti atvērtā pozīcijā un ļauj zobārstam rīkoties. Pat ja bērns procedūras laikā raud, vēlāk viņš to neatceras.

Ļoti grūti ir ar tiem bērniem, kam pirmā reize pie zobārsta bijusi ļoti neveiksmīga, un viņš ir iebaidīts. Tad ceļš no atkārtotas vizītes līdz reizei, kad izdodas tikt pie zobu labošanas, var būt arī četras un piecas vizītes, kas prasa pacietību gan no ārsta, gan no vecākiem. Ir dažādi veidi, kā bērnu pamazām pieradināt pie vides, pie krēsla un ārsta. Dažreiz, lai dabūtu bērniņu krēslā, viņu iesēdina kopā ar mammu un pavizina augšā/lejā un pieradina ar dažādām rotaļām u. tml.

Ārstēšana vispārējā narkozē bērnam ir ekstrēma situācija, kad nav iespēju zobus salabot citādi. Tas var būt tad, ja jālabo vai jārauj daudzi zobi, ko bērns vietējā narkozē vai premedikācijā nav spējīgs ne fiziski, ne psihiski izturēt. Tā var būt arī situācija, kad bērnu nekādā veidā nav iespējams pierunāt atvērt muti vai tml. Tomēr ļoti jāizvērtē, vai, piemēram, trīsgadniekam šī vispārējā narkoze nenodarīs lielāku ļaunumu kā kariess (protams, nav runa par sastrutojušiem zobiem). Dažreiz šādos gadījumos lieto pagaidu plombas, ko ieliek zobos bez urbšanas un kādu laiku nogaida, līdz bērniņš paaugsies un būs pierunājams.

Kā zobus var stiprināt?

Ļoti aktīvs mikroelements, kas stiprina zobu emalju, ir fluors. No dzeramā ūdens, ēdiena vai zobu pastām tas iekļūst siekalās, bet no tām zobos un palīdz veidot pret skābju iedarbību aptuveni 5 reizes stiprāku emalju. Daudzās valstīs, kur fluors dzeramajā ūdenī ir optimālā daudzumā (ne par daudz un ne par maz), ir krietni mazāks kariesa saslimšanu rādītājs. Latvijā dzeramajā ūdenī fluora gandrīz nav. Tāpēc mums zobus vajadzētu stiprināt ar fluoru saturošām zobu pastām, protams, arī ar pareizu uzturu un zobu higiēnu.

Divus – trīs gadus veciem bērniem uz nakti var dot minerālvielu putiņas, ko iesmērē uz zobiņiem. Pēc tam, kad zobiņi iztīrīti, mamma vai bērniņš pats putas uzsmērē uz zobiņiem ar pirkstu.

Tās satur olbaltumvielu kazeīnu, kalciju, fosforu. Putas lieto, lai uzlabotu siekalu sastāvu, jo siekalas ir tās, kas baros zobus nakts laikā un varēs efektīvāk cīnīties pret skābju uzbrukumu.

Pētījumi visā pasaulē pierāda, ka fluors, lietots pareizās devās, neizraisa nekādas patoloģijas. Tomēr, ja fluors tiek uzņemts par daudz, uz zobu virsmām var parādīties mazi plankumiņi kā sniegpārsliņas, kas gan ir tikai neliels kosmētisks defekts. Tas novērots bērniem, kam ieteicamā fluora deva tikusi pārsniegta, mazotnē pārspīlēti dodot fluora tabletītes un papildus tīrot zobus ar fluora zobu pastām. Tāpēc par fluora tablešu lietošanu un piemērotas zobu pastas izvēli noteikti jākonsultējas pie higiēnista vai zobārsta.

Tiem cilvēkiem, kas ir ekoloģiskās domāšanas piekritēji un uzskata, ka fluors kaitē cilvēka veselībai, papildus izvēlētajām dabiskajām zobu pastām būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība zobu higiēnai, ēšanas paradumiem un biežāk jāpārbauda zobi pie zobārsta.

Kas notiek, ja izrauti daudzi piena zobi?

Piena zobu rinda ir sakārtota noteiktā kārtībā un zem katra piena zoba atrodas pastāvīgā zoba aizmetnītis. Tiklīdz piena zobiņš zaudē savu vietu ne dabiskā veidā, īpaši, ja tie ir vairāki piena zobi, aizmetnītis zaudē orientāciju un tas var negribēt šķilties vai šķilties nepareizā vietā – šķībs un greizs. Tas rada problēmas. Tāpēc piena zobus jācenšas pēc iespējas saglabāt. Dažreiz, kad piena zobi ir bojāti jau līdz saknēm un no zoba kronīša nav palicis pāri nekas, var mēģināt mineralizēt un saglabāt tikai saknes. Manā praksē ir izdevies saglābt šādu situāciju un panākt, ka īstie zobi izšķiļas veselīgi un skaisti. Tomēr jābrīdina, ka pastāv tiešs sakars starp piena un pastāvīgo zobu veselību. Nevajag domāt, ka tad, kad izaugs īstie zobi, problēma būs atrisināta. Ar piemēru to varētu aprakstīt tā – ja no putekļainas istabas, kura netiek īpaši tīrīta un kurā putekļi nāk aizvien klāt no jauna, izņemam ārā vecu mēbeli un ieliekam jaunu, pēc kāda laika dabūjam tieši tādu pašu, putekļainu mēbeli kā iepriekšējo. Tāpat ir ar zobiem – ja piena zobu kariess ir mutē, var sagaidīt, ka īstie zobi arī būs bojāti, jo mutē esošās baktērijas un paradumi jau nemainās. Turklāt, jāsaprot, ka īsto zobu šķilšanās nav svinīgs brīdis, kurā uzreiz nomainās visi zobiņi. Šis patiesībā ir diezgan ilgs un ļoti bīstams laiks jaunajiem, īstajiem zobiem, jo, mainoties zobam vienam pēc otra, bērna mutē nemitīgi ir kāda sāpoša vieta, kuru negribas aiztikt, kur nu vēl tīrīt. Līdz ar to jau iznākušie, pastāvīgie zobi ilgu laika posmu atrodas ļoti nelabvēlīgā un baktēriju pilnā vidē. Turklāt šis laiks vēl sakrīt ar skolas gaitu uzsākšanu, iepirkšanos skolas bufetē un cienāšanos savā starpā.

Tāpēc piena zobu laiks ir ļoti būtisks, lai bērnā izveidotu veselīgus ēšanas un zobu higiēnas paradumus. Arī zobu maiņas laikā vecākiem jāturpina pievērst īpašu uzmanību bērna zobiem, nenoslinkojot un pārbaudot, kā bērns zobus iztīrījis, bieži tos arī pārtīrot.

Kā jākopj pirmie zobiņi?

Kad bērnam sāk šķilties pirmie zobiņi, viņš labprāt vēlas berzēt smaganiņu. Šis ir ļoti izdevīgs laiks, lai pieradinātu bērnu pie tā, ka viņa muti un smaganas var aiztikt arī kāds cits. Sākumā bērnam dod zelēt speciālos zobu gumijas riņķīšus, kas paredzēti, lai atvieglotu zobu iznākšanu. Šajā laikā var izmantot silikona uzpirkstenīti, ar ko berzēt smaganiņas, vēlāk arī iznākušos zobiņus.

Ar ko tīrīt?

Pirmos zobiņus tīra ar marlīti, vēlāk izmanto silikona uzpirkstenīti ar bārkstiņām, kas nevar ievainot smaganas.

Kad bērns paaudzies, tīra ar mazu birstīti un ūdeni.

No trīs gadu vecuma var sākt lietot bērnu zobu pastu, kas satur fluoru (koncentrācija 350 – 500 ppm, Cochrane oral health group pasaules ekspertu komisija uzskata, ka var dot arī aptuveni 1000 ppm, bet tikai ar ārsta konsultāciju un sākot ar brīdi, kad bērns zobu pastu vairs neēd, bet prot to izspļaut).

Vecākiem bērniem var izmantot arī elektriskās zobu birstes. Tās der tiem, kas ir slinkāki uz zobu tīrīšanu – atliks tikai pielikt zobu birsti zobam no visām pusēm, un ar rociņu būs mazāk jāšiverējas, īpaši aiz sestā zoba, ko grūti notīrīt.

Kā tīrīt?

Zobi jātīra divreiz dienā, jāmēģina notīrīt visas virsmas – no mēles, no vaigu un no kožamās virsmas, īpaši pie smaganiņas. Virziens – komatveida kustība no smaganas un pāri zobam. Apļot nevajag, jo var traumēt smaganiņu. Jāmācās tīrīt arī mēlīte.

Kas tīra?

Sākumā zobus bērnam tīra vecāki. Pēc tam, lai bērns jau no mazotnes iemācītos rūpēties par saviem zobiem, zobus tīrīt ļauj viņam pašam, bet – vecākiem tie jāpārtīra! Lai gan šķiet, ka bērns zobus tīra, tā tikai izskatās. Patiesībā viņš nespēj tikt galā ar šo uzdevumu pietiekami kvalitatīvi līdz pat skolas vecumam un pat ilgāk. To parāda speciālās iekrāsojošās tabletes, ko lieto higiēnisti un kas visu nenotīrīto aplikumu uz zobu virsmām iekrāso spilgtā krāsā – diezgan bieži arī pieaugušie ir pārsteigti, ka šķietami tīrie zobi izrādās netīri, jo tīrīti pavirši vai nepareizi.

Ievēro!

Nedrīkst lietot pieaugušo zobu pastu (tajā fluora koncentrācija būs daudz par lielu) un zobu pasta uz birstītes jāliek vien zirņa lielumā, nevis pa visu birstītes virsmu, kā rāda reklāmās.

Zobu birstīti jāmaina aptuveni ik pēc trim mēnešiem, jo tajā ar laiku sakrājas baktērijas.

Kas jāzina par uzturu un paradumiem?

Neēst starp ēdienreizēm

Jo vairāk uzkodu un dzērienu starp ēdienreizēm, jo grūtāk siekalām uzturēt normālu vidi bērna mutē. Katru reizi, kad tiek kaut kas apēsts, ph līmenis mutē un arī siekalās krītas un atjaunojas tikai pēc aptuveni 40-45 minūtēm. Šajā laikā bērna zobi ir pilnīgi neaizsargāti, jo nepieciešams laiks, līdz atnāks jaunas – labās siekalas. Vai tas nozīmē, ka bērnam nevar dot neko garšīgu un veselīgu? Nē, bet vēlams, lai tas būtu ēdienreizēs. Piemēram, veselīgāk būs, ja mazais našķēsies ar zemenēm tieši no dobes vai ēdīs no bļodas daudzas ogas uzreiz, nevis pa vienai odziņai, skrienot garām virtuves galdam visas dienas garumā.

Ūdens – lai padzertos

Bērnam jāiemāca padzerties ar ūdeni. Īpaši naktī. Neder arī saldinātas tējas. Sulas, lai arī veselīgas, satur daudz ogļhidrātu un barības vielu, līdz ar to tās jau var pielīdzināt ēdienam. Tām jābūt kā piedevai vai noslēdzošam produktam ēdienreizē, nevis starp tām. Dabīgās sulas satur augļu skābes un dabīgos cukurus. Paku sulas ir sliktākas – tajās ir saldinātāji. Bet tās, ko sauc par nektāriem vai atšķaidītām sulām, ir vissliktākās zobiņiem, jo tajās sula tiek atšķaidīta ar citronskābi vai kādu citu skābi. Līdz ar to, lietojot šādu, atšķaidītu sulu, palīdzam baktērijām, ar dubultu spēku nodrošinot skābo vidi.

Barošana ar krūti

Valda uzskats – jo ilgāk bērnu baro ar krūti, jo tas ir labāk bērna attīstībai, veselībai un psihei. Tomēr tad, kad parādās pirmie zobiņi, nakts barošanas vairs nav tik labas. Kāpēc? Tāpēc, ka pienā ir laktoze – piena cukurs, ko bērna mutē esošās baktērijas pārvērš skābē, kas bojās viņa zobiņus. Tāpēc līdz ar pirmo zobu parādīšanos, nakts barošanu vajadzētu aizstāt ar ūdens padzeršanos, bet dienas laikā, ja ir tāda vēlēšanās, var turpināt barot ar krūti. Tikai tad jāiemācās zobiņus tīrīt divas vai pat trīs reizes dienā.

Produkti, pēc kuru ēšanas noteikti jāiztīra un jāskalo zobi

Tās nav tikai konfektes. Tie var būt arī veselīgi produkti – augļi, ogas, sulas, kas satur ogļhidrātus vai skābes, kas bojā zobiņu emalju.

Visbiežākie grēkāži – cepumi, saldumi, brokastu pārslas, banāni, žāvētie augļi.

! Jāatceras, ka pēc skābiem ēdieniem un dzērieniem (ogas, augļi, sulas), vēlams zobus skalot ar ūdeni, bet tīrīšanu atlikt uz 30 minūtēm. Pretējā gadījumā tiek noberzta skābju mazliet atmiekšķētā emalja.