Tabaka, vai vesels smaids?

Atbild sertificēta ortodonte Alīna Krutika

Smēķēšana ir viens no galvenajiem novēršamajiem slimību un priekšlaicīgas nāves cēloņiem pasaulē. Lielākā daļa cilvēku apzinās, ka smēķēšana kaitē veselībai, tomēr daudzi nezina, cik būtisku kaitējumu tā var nodarīt mutes dobumam, zobiem un smaganām.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem tabakas lietošana ik gadu izraisa vairāk nekā 7 miljonus nāves gadījumu, tostarp vairāk nekā 1.6 miljonus nāves gadījumu nesmēķētāju vidū, kuri ir pakļauti pasīvās smēķēšanas ietekmei. Visi tabakas lietošanas veidi ir kaitīgi, un nepastāv drošs tabakas iedarbības līmenis.

Daudz tiek runāts par tabakas lietošanas negatīvo ietekmi, piemēram, plaušu vēzi, sirds un elpceļu slimībām, taču tabakas lietošana būtiski ietekmē arī mutes veselību. Tabakas lietošana ir nozīmīgs novēršams mutes dobuma slimību, tostarp periodonta slimību, riska faktors un viens no galvenajiem mutes dobuma vēža cēloņiem.

Kā smēķēšana ietekmē zobus un mutes veselību?

Smēķēšana var ietekmēt gandrīz visu mutes dobumu – sākot no zobu un mēles krāsas līdz smaganu un zobus balstošā kaula veselībai. Tā var arī kavēt dzīšanu un palielināt dažādu mutes veselības problēmu risku.

Tabakas lietošana var izraisīt:

• Zobu krāsas izmaiņas – tabakas dūmu iedarbības rezultātā zobi laika gaitā var kļūt tumšāki. Cilvēkiem, kuri smēķē neregulāri vai salīdzinoši neilgu laiku, zobi var iegūt dzeltenīgu nokrāsu, savukārt ilgstošiem un intensīviem smēķētājiem tie var kļūt ievērojami tumšāki vai pat brūngani.
• Pastiprinātu zobu aplikuma un zobakmens veidošanos – smēķētājiem mēdz veidoties vairāk aplikuma un zobakmens. Aplikums satur baktērijas, kas var veicināt smaganu iekaisumu un zobu bojāšanos. Kad aplikums sacietē un pārvēršas zobakmenī, to vairs nevar notīrīt ar vienkāršu zobu tīrīšanu vai zobu diegu – nepieciešama profesionāla tīrīšana pie zobārsta vai zobu higiēnista.
• Mēles krāsas izmaiņas – smēķēšana var izraisīt dzeltenīgi brūna aplikuma veidošanos uz mēles. Nikotīns, karstums un izmaiņas mutes dobuma vidē var arī ietekmēt garšas sajūtu.
• Izmaiņas periodonta audos (smaganās un zobus balstošajā kaulā) – smēķētājiem periodonta slimības sastopamas biežāk nekā nesmēķētājiem. Ilgstoša smēķēšana var veicināt smaganu slimības, zobus balstošā kaula zudumu un periodonta kabatu veidošanos starp zobiem un smaganām. Pasaules Veselības organizācija tabakas lietošanu atzīst par nozīmīgu periodonta slimību riska faktoru, kas laika gaitā var novest arī pie zobu zaudēšanas.
• Zobu eroziju – daļa smēķētāju elpas atsvaidzināšanai regulāri lieto mutes skalojamos līdzekļus, košļājamo gumiju vai piparmētru konfektes. Bieža cukuru un skābes, tostarp citronskābi, saturošu saldumu vai dzērienu lietošana var veicināt zobu eroziju un kariesa attīstību.
• Lēnāku brūču dzīšanu pēc dažādām ķirurģiskām manipulācijām, tostarp zobu implantu ievietošanas.
• Nepatīkamu elpu.
• Pavājinātu ožas un garšas sajūtu.
• Citas mutes veselības problēmas, tostarp zobu nodilumu, hronisku iekaisumu un paaugstinātu mutes dobuma vēža risku.

Kā smēķēšana ietekmē zobu implantus?

Smēķēšana var negatīvi ietekmēt zobu implantu ārstēšanas rezultātus, jo tā ietekmē asinsriti un dzīšanas procesus, kā arī palielina komplikāciju risku ap zobu implantiem.

Viena no mūsdienās plaši izmantotām trūkstošu zobu aizvietošanas metodēm ir ārstēšana ar zobu implantiem. Zobu implanti var nodrošināt veiksmīgu ilgtermiņa risinājumu trūkstošu zobu aizvietošanai, taču smēķēšana ir būtisks riska faktors, kas jāņem vērā, plānojot ārstēšanu.

Viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem veiksmīgai ārstēšanai ar zobu implantiem ir osteointegrācija – process, kura laikā implants integrējas apkārtējā kaulā. Smēķēšana var traucēt dzīšanas procesus un ir saistīta ar lielāku implantu komplikāciju un neveiksmes risku.

Smēķēšana ir saistīta arī ar sliktāku periodonta un periimplanta audu veselību un var palielināt iekaisuma risku audos ap zobu implantu.

Viens no iemesliem, kāpēc smēķēšana var apgrūtināt implantu ārstēšanu un citas ķirurģiskas procedūras, ir tās ietekme uz asinsriti. Nikotīns izraisa asinsvadu sašaurināšanos, kas var traucēt normālu audu dzīšanu – vienu no būtiskākajiem veiksmīgas zobu implantu ārstēšanas priekšnoteikumiem.

Vai smēķētājiem var ievietot zobu implantus?

Jā. Zobu implantus var ievietot arī pacientiem, kuri smēķē, taču smēķēšana palielina komplikāciju un implanta neveiksmes risku.

Implantu ārstēšanas piemērotība ir atkarīga no vairākiem faktoriem, tostarp no tā, cik daudz un cik bieži pacients smēķē, mutes dobuma higiēnas, vispārējā mutes veselības stāvokļa un pacienta motivācijas ievērot zobārsta rekomendācijas.

2024. gada sistemātiskajā pārskatā un metaanalīzē, kurā tika iekļauti 32 klīniskie pētījumi, 59 246 zobu implanti un 14 115 pacienti, tika konstatēta būtiska saistība starp smēķēšanu un agrīnu zobu implantu neveiksmi. Implantu līmenī smēķētājiem agrīnas implanta neveiksmes izredzes bija aptuveni 2.6 reizes lielākas nekā nesmēķētājiem.

Tādēļ pirms implantu ārstēšanas gan zobārstam, gan pacientam jāapzinās ar smēķēšanu saistītie papildu riski. Lai šos riskus mazinātu un veicinātu veiksmīgu dzīšanu, smēķēšanas atmešana ir ļoti ieteicama.

Vai snuss ir drošāka alternatīva smēķēšanai?

Snusu nevajadzētu uzskatīt par nekaitīgu vai veselīgu tabakas produktu. Lai gan tā lietošana nav saistīta ar tabakas dūmu ieelpošanu, tradicionālais snuss satur tabaku un nikotīnu un nonāk tiešā saskarē ar mutes dobuma audiem.

Snuss ir bezdūmu tabakas produkts, kas tradicionāli saistīts ar Zviedriju. Parasti tā ir mitra tabaka, ko ievieto zem augšlūpas. Tādas orālās tabakas kā snuss tirdzniecība Eiropas Savienībā ir aizliegta, izņemot Zviedriju.

Tā kā snuss nerada dūmus, dažkārt tas tiek uzskatīts par drošāku vai ērtāku alternatīvu cigaretēm. Tomēr tas satur nikotīnu, kas izraisa spēcīgu atkarību, un tā lietošana var ietekmēt mutes dobuma audus.

Snuss atrodas tiešā saskarē ar mutes dobuma gļotādu. Regulāra tā lietošana var izraisīt redzamas izmaiņas mutes gļotādā, īpaši vietā, kur produkts tiek ievietots.

Tā lietošana var veicināt arī:

• smaganu kairinājumu un atkāpšanos;
• izmaiņas mutes dobuma gļotādā;
• zobu krāsas izmaiņas;
• nepatīkamu elpu;
• garšas sajūtas izmaiņas.

Dažādu bezdūmu tabakas un nikotīna produktu ietekme uz veselību joprojām tiek pētīta, un pierādījumi par atsevišķiem produktiem un konkrētām slimībām ne vienmēr ir viennozīmīgi. Tomēr no mutes veselības viedokļa tradicionālo snusu nevajadzētu uzskatīt par nekaitīgu.

Cik bieži smēķētājiem vajadzētu apmeklēt zobārstu un zobu higiēnistu?

Smēķētājiem ir lielāks vairāku mutes veselības problēmu risks, tādēļ viņiem būtu regulāri jāapmeklē zobārsts un jāveic profesionāla zobu higiēna.

Zobu aplikums un zobakmens, zobu krāsas izmaiņas un periodonta problēmas smēķētājiem sastopamas biežāk. Regulāras pārbaudes ļauj savlaicīgāk pamanīt izmaiņas zobos, smaganās un citos mutes dobuma audos.

Zobārsta apskates laikā tiek novērtēta ne tikai zobu veselība, bet arī smaganu un citu mutes dobuma audu, tostarp mēles, vaigu un lūpu, stāvoklis.

Savukārt zobu higiēnists var ieteikt katram pacientam piemērotāko un efektīvāko individuālās mutes dobuma higiēnas režīmu.

Kā smēķētāji var pasargāt savus zobus un smaganas?

Visefektīvākais veids, kā samazināt ar tabakas lietošanu saistītos mutes dobuma un vispārējās veselības riskus, ir pārtraukt tabakas produktu lietošanu. Tomēr, ja cilvēks turpina smēķēt vai lietot tabaku, īpaši svarīga ir rūpīga mutes dobuma higiēna un regulāra profesionāla zobu aprūpe.

Šie pasākumi var palīdzēt mazināt daļu tabakas negatīvās ietekmes uz mutes veselību:

1. Regulāri apmeklējiet zobārstu un zobu higiēnistu – parasti vismaz divas reizes gadā vai tik bieži, cik individuāli rekomendējis speciālists.
2. Tīriet zobus divas reizes dienā ar fluorīdu saturošu zobu pastu, kurā fluorīdu koncentrācija ir vismaz 1400 ppm. Balinoša vai smēķētājiem paredzēta zobu pasta var palīdzēt noņemt daļu virspusējo pigmentu, taču tā nenovērš smēķēšanas radīto kaitējumu veselībai.
3. Vismaz reizi dienā iztīriet zobu starpas, izmantojot zobu diegu vai starpzobu birstīti.
4. Regulāri tīriet mēli, lai palīdzētu noņemt aplikumu un baktērijas.
5. Pēc tabakas lietošanas izskalojiet muti ar negāzētu ūdeni bez cukura.
6. Ierobežojiet biežu skābu produktu un dzērienu lietošanu, piemēram, kolas un citronūdens lietošanu, jo skābes var veicināt zobu eroziju.

Rūpīga mutes dobuma higiēna un regulāra zobu aprūpe var palīdzēt mazināt dažas tabakas lietošanas sekas, taču tās nevar novērst ar smēķēšanu saistītos veselības riskus.

Atsauces
World Health Organization. Tobacco and nicotine. Updated 26 June 2026.
https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/tobacco

World Health Organization. Oral health. Updated 17 March 2025.
https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/oral-health

World Health Organization Regional Office for Europe. Effects of tobacco on health. Updated 19 May 2025.
https://www.who.int/europe/news-room/fact-sheets/item/effects-of-tobacco-on-health

Fan YY, Li S, Cai YJ, Wei T, Ye P. Smoking in relation to early dental implant failure: A systematic review and meta-analysis. Journal of Dentistry. 2024;151:105396. doi:10.1016/j.jdent.2024.105396.

Kasat V, Ladda R. Smoking and dental implants. J Int Soc Prev Community Dent. 2012;2(2):38–41. doi:10.4103/2231-0762.109358.

Lee PN. Epidemiological evidence relating snus to health – an updated review based on recent publications. Harm Reduct J. 2013;10:36. doi:10.1186/1477-7517-10-36.

Daly B, Watt R, Batchelor P, Treasure E. Essential Dental Public Health. Oxford University Press; 2002:135–181.