Baltam Smaidam. Diāna Rožkalne

TEKSTS: Evija Ozola

KONSULTĒ: Diāna Rožkalne, zobārste, protēziste

Tiecoties iegūt baltāku smaidu, ir svarīgi ņemt vērā, ka vispirms jāizšķir divi termini – zobu balināšana un zobu baltināšana. Zobu balināšana ir process, kurā to krāsa tiek ietekmēta ar ķīmisku vielu palīdzību. Tās caur zobu virsējo slāni – emalju nokļūst zobu pamatmasā – dentīnā, to padarot baltāku. Zobu balināšanu var veikt gan zobārsta kabinetā, gan mājās. Savukārt zobu baltināšana ir to dabiskās krāsas iegūšana, lietojot attiecīgas zobu pastas, kas atbrīvo emalju no vielām un pigmentiem, kas tai pielīp kaitīgo ieradumu, kā arī uzturā lietoto ēdienu un dzērienu dēļ. Baltināšanas efekts parasti tiek panākts ar abrazīvām vielām – enzīmiem, kas iedarbojas uz pigmentiem, tos šķeļot. To iedarbība ir virspusēja, tāpēc tie neietekmē zobu struktūru to iekšpusē, taču pārlieku abrazīvas iedarbības rezultātā zobu emalja var tikt saskrāpēta. 

Pirms jebkuras balināšanas ieteicama vizīte pie higiēnista, lai novērtētu zobu stāvokli. Ir pacienti, kuriem nav piemērots pat saudzīgākais zobu toņa uzlabošanas veids – baltinošu zobu pastu lietošana, jo tajās ir abrazīvas daļiņas, kas var kaitēt zobiem.

Zobu balināšanas veidi:

• Balināšana mājās;
• Balināšana pie speciālista.

Zobu balināšana mājās

Ja gribas iegūt tūlītēju efektu, zobu veselībai un skaistumam drošākais balināšanas veids būs balināšana zobārstniecības kabinetā, tomēr populārs veids, kā zobus padarīt par dažiem toņiem gaišākus, ir arī balinošās plāksnītes un kapes, kas piemērotas lietošanai mājas apstākļos. Ievērojot ražotāja norādījumus un tās izmantojot regulāri, iespējams iegūt ļoti labus rezultātus. Ir divu veidu balinošās kapes un plāksnītes – ilglaicīgas iedarbības, kas paredzētas lietošanai uz nakti, un īslaicīgas iedarbības, ko jānoņem pēc aptuveni trīsdesmit minūtēm. 

Balinošās plāksnītes ir izgatavotas no polietilēna materiāla, kam uzklāts ūdeņraža peroksīds. Tās lielākoties tiek liktas uz priekšējiem zobiem, plāksnītes uz tiem uzlīmējot, taču plāksnīšu izvietošana var sagādāt arī grūtības, ja tās nepielīp, kā vajadzīgs. Tāpat, ja ar ūdeņraža peroksīdu piesūcinātā plāksnīšu daļa nokļūst uz smaganām vai lūpām, var veidoties audu kairinājums, kā arī alerģiskas reakcijas pret kādu no plāksnīšu sastāvdaļām, jo tām ir pievienoti garšas pastiprinātāji un vielas, kas veicina plāksnīšu pielipšanu pie zobiem.

Balināšanas kapes tiek lietotas kombinācijā ar speciālām balināšanas želejām, kam visbiežāk ir divi veidi.  Izplatītas ir gan ūdeņraža peroksīdu saturošas želejas, kam ir īss iedarbības laiks, tāpēc tās nedrīkst uz zobiem turēt ilgāk par trīsdesmit minūtēm, gan karbamīda peroksīdu saturošas želejas. Tās darbojas kā nakts balinātājs, ko uz zobiem jātur vismaz piecas stundas.

Balināšanas kapes var būt gan universāla izmēra un formas, gan individuāli pielāgotas. Tā kā ne visiem cilvēkiem ir standarta formai un izmēram atbilstošs žoklis, universālās kapes ļoti bieži var arī nederēt. Ja žoklis ir izteikti šaurs vai plats, vai arī zobi ir izvirzīti, kape tiem nepiegulēs kā nākas. Tā rezultātā atsevišķiem zobiem balinošā želeja var nepiekļūt, un cerētais efekts sasniegts netiks. Tāpat, kapei pilnībā nepieguļot zobiem, var tik traumētas arī smaganas, jo tās nav izolētas un balinošā želeja tās var kairināt. Lai padarītu balināšanas procesu ērtāku, var pasūtīt un iegādāties individuāli pielāgotu balināšanas kapi, kas tiek izgatavota zobārstniecības klīnikā, ņemot vērā pacienta mutes dobuma formu un zobu stāvokli. Individuāli pielāgotās kapes parasti ir plānākas, nekā universālās, tāpēc zobiem pieguļ labāk, kā arī nodrošina smaganu izolāciju. 

Der zināt!

Pēc nakts balināšanas kapju lietošanas tās jāizņem, muti jāizskalo ar ūdeni un zobus var tīrīt pēc trīsdesmit minūtēm. Pretējā gadījumā, zobus tīrot uzreiz pēc kapes noņemšamas, tiks noberzts emaljas virsējais slānis, to kairinot un padarot uzņēmīgāku pret pigmentiem, kā arī veicinot zobu jutīguma rašanos.

Kapēs pildāmās balināšanas želejas var pasūtīt gan internetā, gan iegādāties zobārstniecības klīnikās un arī veikalos, kur pieejamas skaistumkopšanas preces. Vien jāņem vērā, ka, lietojot balinošās kapes pirmās reizes, var rasties grūtības ar pareizu balinošās želejas dozēšanu – ja vien tā kapē jau nav iestrādāta, to jādara pašam. Visbiežāk ar daudzumu tiek pārspīlēts, kā rezultātā var tikt traumētas smaganas, jo želeja iedarbojas uz mīkstajiem audiem, radot ķīmiskus apdegumus un nepatīkamas sajūtas. Lai no tā izvairītos, ieteicams iegādāties individuāli pielāgotu balināšanas kapi, kā arī tajā jāieklāj ļoti neliels daudzums želejas. Kapei piespiežoties zobiem, želeja vienmērīgi izlīdzināsies, noklājot visus zobus.

Kā pareizi lietot plāksnītes un kapes?

Pirms balinošo plāksnīšu un kapju lietošanas ir svarīgi zobus iztīrīt un izdiegot, jo to aplikumu balināt nav jēgas. Tomēr ir arī tādas plāksnītes, ko ieteicams likt uz netīrītiem zobiem, lai tās labāk pieliptu. Ja to paredz konkrēto plāksnīšu specifika, pie tikko notīrītiem zobiem tās pielips vājāk, jo labākai saķerei ir vajadzīga pelikula – olbaltumvielu slānis, kas veidojas uz zobiem līdzīgi aplikumam. Tas parādās desmit minūšu laikā pēc zobu tīrīšanas un kalpo kā aizsargslānis. Ja balināšanas laikā zobi kļūst jutīgi, plāksnītes vai kapes var lietot ik pārdienas. Tāpat vispirms ieteicams izbalināt vienu žokli un tad otru, lai zobi būtu vienā tonī. Nereti apakšžoklī esošie zobi ir nedaudz tumšāki, nekā augšējie.

Zobu balināšana pie speciālista

Zobārstniecības kabinetā zobi tiek balināti ar augstas koncentrācijas ūdeņraža peroksīda želeju, kas ļauj iegūt izteiktu tūlītēju efektu. Pirms balināšanas tiek fiksēta esošā zobu krāsu, tiem izvēloties atbilstošāko toni, kas tiks iegūts pēc balināšanas. Atkarībā no izmantotajām tehnoloģijām želeja tiek aktivizēta ar lāzera vai intensīva zilās gaismas spektra palīdzību, kas paātrina balinātāja iedarbību.

Balinot zobus pie speciālista, ir mazāks risks iegūt smaganu kairinājumu vai citas zobu veselības problēmas, jo zobārsts var izvērtēt, vai uz zobiem nav plaisu, kā arī vai nav atsegti to kakliņi, vai izveidojušās smaganu pārkares. Jutīgās vietas var izolēt ar speciālu materiālu, radot barjeru, kas ievērojami samazinās risku traumēt mīkstos audus un atsegtos kakliņus. Kad veikta nepieciešamā mīksto audu norobežošana, uz zobiem tiek uzklāts gēls, un pacients balināšanas procesā pavada no pusotras līdz trim stundām atkarībā no izvēlētās balināšanas sistēmas. Balināšanas process vidēji tiek atkārtots ik pa trim reizēm aptuveni desmit minūšu garumā, tomēr ir balināšanas sistēmas, kas zobus balina ik pa sešām reizēm astoņu minūšu garumā. Ja vajadzīgais tonis tiek iegūts ātrāk, zobārsts balināšanas procesu var pārtraukt ātrāk.  

Nereti balināšana tiek veikta arī pirms zobu protezēšanas, ja tiek protezēti priekšējie zobi, liekot venīrus vai kroņus. Tas vajadzīgs, lai zobi būtu vienotā tonī, tomēr jāņem vērā, ka, ja priekšzobu rajonā jau ir lielas plombes, venīri vai kroņi, zobu balināšana nav ieteicama, jo kroņi, venīri un plombes nebalinās. Ja zobi izbalināti, neaizdomājoties, ka vienā no tiem ir sen ielikta plombe, var gadīties, ka pēc balināšanas puse zoba var palikt tādā tonī, kādā bijusi, kamēr pārējie ir kļuvuši gaišāki.

Vai droši?

Ja tiek ievēroti visi priekšnoteikumi un izvēlēts atbilstošas koncentrācijas balināšanas līdzeklis, kā arī zobu un mutes dobuma stāvoklis ļauj veikt balināšanu, zobiem kaitēts netiks, taču tie var palikt jutīgi. To var novērot pie jebkura no balināšanas veidiem – arī izmantojot plāksnītes un kapes ar balinošu želeju, kā arī tad, ja tiek izmantotas baltinošās zobu pastas. Lielākajā daļā gadījumu jutīgums saglabājas vien pāris dienas, taču var turpināties arī vairākus mēnešus vai pat gadiem ilgi, ja zobu emalja ir bijusi pārāk plāna un nepiemērota balināšanai. Tā rezultātā zobu pamatmasa tiek sakairināta un tie paliek hipersensitīvā stāvoklī. Pati par sevi zobu balināšana to emalju gan nepadara plānāku, taču tā var kļūt trauslāka. Ja zobā ir plaisas, pastāv arī risks, ka kāda tā daļa var nolūzt. Tāpat zobs var arī nekrotizēties jeb pats no sevis iet bojā, jo balinošās vielas caur plaisām ir iekļuvušas zoba nervā, kā rezultātā tas ikļuvis nedzīvs.

Balti un vēl baltāki

Ja zobu stāvoklis to ļauj, balinot zobus pie speciālista, pusotras līdz trīs stundu laikā var iegūt pat par astoņiem līdz vienpadsmit toņiem gaišākus zobus. Turklāt zobus var padarīt baltākus pat tad, ja tie jau dabiski ir gaiši. Vien jārēķinās, ka šādā gadījumā tiks lietoti spēcīgāki spēcīgi balinātāji, kas var vairāk kaitēt zobu emaljai.

Krāso arī klepus sīrupi!

Kā veidojas zobu pigments?

Zobu krāsu nosaka gan ārēju pigmentu iedarbība uz to emalju, gan fizioloģiskas īpatnības. Ārējie pigmenti ir hromatogēnas vielas jeb vielas, kas piesaista krāsvielas – piemēram, kafija, tēja, bietes, burkāni, ogas, sarkanvīns u.c. Tāpat zobus krāso klepus sīrupi, kā arī dzelzs preparātu lietošana, smēķēšana un marihuānas lietošana. Šī iemesla dēļ pēc balināšanas, neatkarīgi no tā, vai tā veikta mājās, vai pie speciālista, vismaz trīs dienas nedrīkst smēķēt, kā arī jāievēro tā dēvētā baltā diēta, jo pēc balināšanas zobi pret pigmentiem ir ļoti uzņēmīgi. Jāatsakās no kafijas (tai skaitā arī kafijas ar pienu), tējām un citiem krāsainiem produktiem un dzērieniem. Atļauts ir ūdens, piena produkti (izvēloties jogurtu, jāskatās, vai tam nav pievienotas krāsvielas), kā arī citi bezkrāsaini vai baltas krāsas ēdieni. Tā kā zobi pēc balināšanas kļūst arī poraināki, jālieto zobu pastas, kas samazina zobu jutību un satur hidroksilapatītu kristālus – tie veido zobu emalju, tāpēc palīdz mākslīgi aizpildīt mikrospraudziņas, kas zobos radušās balināšanas laikā. 

Otrs zobu pigmentācijas cēlonis ir fizioloģiski zobu novecošanas procesi. Tie ar gadiem kļūst tumšāki, jo zoba pamatmasa – dentīns laika gaitā mainās, kļūstot par sekundāro dentīnu, savukārt zoba emalja paliek plānāka. Rezultātā zobi iegūst dzeltenīgāku toni, tomēr tie ļoti labi padodas balināšanai – tā kā emalja ir plāna, balinošās vielas viegli iekļūst zoba pamatmasā un to efektīvi izbalina. Tāpat viegli ir izbalināt arī zobus, kas iekrāsojušies smēķēšanas un regulāras kafijas dzeršanas dēļ.

Kam zobu balināšana nav piemērota?

Zobu balināšana gan speciālista kabinetā, gan mājās, izmantojot plāksnītes un kapes, kā arī baltinošo zobu pastu lietošana nav piemērota grūtniecēm, māmiņām, kuras baro ar krūti, un bērniem līdz astoņpadsmit gadiem, kuru zobiem ir mīkstāka emalja. Balinot zobus, tā var tikt traumēta, jo pusaudža vecumā zobi vēl mineralizējas un ir mīksti. Tāpat zobu balināšana nav piemērota cilvēkiem, kuriem ir ģenētiski zobu defekti vai hipomineralizācija, kā rezultātā zobu emaljā nav pietiekami daudz minerālvielu un tā ir trausla pati par sevi. Apsverot zobu balināšanu, jāņem arī vērā, ka tai nepadodas tā dēvētie “tetraciklīna zobi”, kas ir cilvēkiem, kuri lietojuši tetraciklīnu saturošas antibiotikas bērnībā un pusaudža gados, kad zobi vēl veidojas. Antibiotiku iedarbības rezultātā zobu iekšējā struktūrā dentīnā veidojas zilganbrūns pigments, kas saglabājas visu mūžu. Tā kā pigmentu nav iespējams izbalināt, alternatīva balta smaida iegūšanai ir zobu venīru vai kroņu uzlikšana. Zobu venīri un kroņi ir arī vienīgā alternatīva zobiem, kuri mainījuši krāsu traumas rezultātā, jo to kanāli ir rezorbējušies jeb paši aizbūvējušies ciet, zobam vairs nelaižot cauri gaismu un neesot caurspīdīgam. Savukārt, ja zobam ir ārstēti kanāli, izņemot zoba nervu, kā rezultātā tas kļuvis pelēcīgs, tam var veikt iekšējo balināšanu. Tās laikā tiek atvērta vieta, kur bijis nervs, tajā uz nedēļu ieliekot balinātāju. Ja rezultāts ir iegūts jau ar pirmo balināšanas reizi, to neatkārto, savukārt, ja zobs vēl nav kļuvis gana gaišs, procesu var atkārtot vēl trīs reizes. Tiesa, konkrētajam balināšanas veidam pastāv risks – var gadīties, ka balināšanas rezultātā no iekšpuses noārdās zoba saknes. Tomēr šāda reakcija sastopama ļoti retos gadījumos – par to liecina pēkšņas durstošas sāpes, kas nozīmē, ka balināšanu ir nekavējoties jāpārtrauc.

Cik ilgi saglabāsies rezultāts?

Patiesā zobu krāsa, kas iegūta balināšanas rezultātā, parādās divas nedēļas pēc procedūras, tomēr zobu balināšanu zobārstniecības kabinetā nevajadzētu veikt biežāk kā reizi divos gados. Lai uzturētu iegūto toni, ieteicams regulāri apmeklēt higiēnistu, kas noņems zobakmeni un iekrāsoto pigmentu. Tāpat jāatceras, ka skaista un balta smaida pamatā ir zobu ikdienas kopšana. Nevajadzētu cerēt, ka zobi saglabās balto toni mūžīgi, ja netiks tīrīti un diegoti, kā arī regulāri neapmeklēsim higiēnistu.

Baltinošās zobu pastas – pieejamas, bet ne mazāk kaitīgas

Baltinošo zobu pastu sastāvā visbiežāk ir nātrija bikarbonāts jeb dzeramā soda un ogle. Tās ir vieglāk pieejamais un lētākais zobu toņa uzlabošanas veids, taču jāņem vērā, ka ne mazāk kaitīgais. Baltinošo zobu pastu efektivitāti nosaka to abrazivitāte – jo tā lielāka, jo baltāki kļūs zobi. Tomēr pārlieku abrazīva zobu pasta var bojāt zobu emalju, tāpēc jāseko līdzi abrazivitātes rādītājam, kas norādīts uz zobu pastas tūbiņas. To parasti apzīmē ar burtiem RDA, un tam nevajadzētu pārsniegt simts vienības. Tāpat arī jāņem vērā, ka baltinošās zobu pastas nedrīkst lietot ilgstoši, jo tās saskrāpē zobu emalju, kā rezultātā tā kļūst daudz uzņēmīgāka pret pigmentiem. Baltinošo zobu pastu ietekmē var palielināties arī zobu jutība un ar laiku atsegties zobu kakliņi un atkāpties smaganas. Īpaši, ja vienlaikus ar spēcīgas iedarbības baltinošo zobu pastu tiek lietota arī ļoti cieta zobu birste. Zobu birstes sariņiem, lietojot baltinošu zobu pastu, jābūt īpaši mīkstiem. Svarīgi ir arī ievērot pareizu zobu tīrīšanas tehniku.

Pēc baltinošās zobu pastas tūbiņas izlietošanas ieteicams pāriet uz zobu pastu, kas novērš zobu jutību, kā arī satur fluorīdus. Tie stiprinās un atjaunos zobu emalju.

Tautas metodēm – nē!

Populārākais zobu baltināšanas veids mājas apstākļos ir dzeramā soda, taču tai ir ļoti agresīva iedarbība. Sodas daļiņas, kas ir baltinošo zobu pastu sastāvā, ir speciāli apstrādātas un neliela izmēra, savukārt dzeramā soda, kas tiek lietota pārtikā, ir ļoti abrazīva un saskrāpē emalju, kā rezultātā zobi kļūst arvien uzņēmīgāki pret pigmentiem. Ne mazāk populāra, taču zobu veselībai vēl kaitējošāka ir dzeramās sodas kombinācija ar citrona sulu. Sula, darbojoties kā skābe, noloba emaljas virsējo slāni, savukārt sodas abrazīvā iedarbība to burtiski noskrāpē.