Zoba balstaudu (periodonta) ārstēšana

Inguna Grīnvalde / 16. February, 2016
Zoba balstaudu (periodonta) ārstēšana

1. Kā uzzināt, vai smaganas un zoba balstaudi ir veseli vai bojāti?

Zoba balstaudu slimības ilgstoši var noritēt bez simptomiem vai ar niecīgām sūdzībām, piemēram, smaganu asiņošana, tīrot zobus, kam cilvēki parasti nepievērš pienācīgu uzmanību. Arī virspusēji apskatot smaganu, nekādas īpašas izmaiņas var neredzēt, tādēļ tikai zobārsts vai zobu higiēnists var noteikt, vai zobu balstaudu bojājums pastāv. Tādēļ viņiem vienmēr jāpārbauda, vai smaganas rievas dziļums ir normāls vai jau parādījušās smaganu kabatas, jānosaka to dziļums un asiņošana zondējot. Tas liecina par iekaisumu balstaudos. Ar rentgena palīdzību var noteikt kaulaudu zudumu.
Zobārsts vai zobu higiēnists novērtēs periodonta stāvokli un uzsāks ārstēšanu vai arī nosūtīs pie speciālista- periodontologa.

2. Par ko liecina smaganu asiņošana?

Smaganu asiņošana, tīrot zobus vai kožot cietu barību, nepārprotami liecina par smaganu iekaisumu, kas var būt virspusējs un pilnībā izārstējams vai arī noritēt ar zoba balstaudu - žokļa kaula un saistaudu zudumu, ko pilnībā var noteikt tikai zobārsts.
Tādēļ smaganu asiņošanas gadījumā noteikti jāapmeklē higiēnists vai zobārsts.

3. Par ko liecina strutu izdalīšanās no smaganu malas?

Tā arī ir viena no smaganu iekaisuma pazīmēm, bet biežāk to sastop smagākos zobu balstaudu bojājuma - periodontīta gadījumos. Šī pazīme biežāk sastopama smēķētājiem un pacientiem ar cukura diabētu.

4. Kāpēc zobi kļūst kustīgi un pārvietojas?

Iekaisuma rezultātā noārdās saistaudu saites un kauls, kas  stingri balsta un notur katru zobu noteiktā vietā sakodienā. Progresējot slimībai, zobu kustīgums pieaug, līdz zobs tiek zaudēts.

 5. Kas ir gingivīts?

Gingivīts ir iekaisums, kas aptver tikai smaganu – mīkstos audus. Nav vēl izveidojušās patoloģiskās smaganu kabatas un nav arī zobu balstošā kaula zuduma.
Gingivīts ir pilnībā izārstējama slimība, taču liela nozīme ir labai sadarbībai starp ārstu un pacientu. Gingivītu izraisa baktērijas, kas atrodas zobu aplikumā. Higienistam jāiemāca un pacientam jāapgūst viņam piemērota zobu tīrīšanas tehnika, kas arī ir smaganu veselības pamats.

6. Kas ir periodontīts?

Periodontīts jau ir komplicētāka slimība, kad iekaisums ir skāris ne tikai smaganu, bet arī pārējos zoba balstaudus, kā rezultātā notiek arī žokļa kaula noārdīšanās, kas var noritēt lēnāk vai ātrāk atkarībā no slimības formas.
Hroniskais periodontīts sākas vidējos gados un kaula zudums notiek salīdzinoši lēni.
Retāk sastopama, bet ļoti postoša zoba balstaudiem ir agresīvā periodontīta forma, kas  jau sastopama pārsvarā jauniem cilvēkiem, pat pusaudžiem.Tad kaula zudums norit ļoti strauji.
Periodontītu izraisa patogēno baktēriju klātbūtne un organisma imūnās sistēmas nepareiza reakcija uz tām. Liela nozīme ir tādiem nozīmīgiem veicinošiem faktoriem, kā smēķēšana, stress un vispārējās slimības.
Periodontītam progresējot, padziļinās smaganu kabatas, pieaug kaula zudums, zobi sāk pārvietoties, kļūst kustīgi un visbeidzot izkrīt.
Svarīgi zināt, ka periodontīts ir tādu nopietnu slimību, kā infarkta, insulta un diabēta veicinošais faktors.

7. Kā ārstē gingivītu un periodontītu?

Ārstēšana notiek vairākos etapos atkarībā no slimības smaguma pakāpes. Pēc aktīvās ārstēšanas vienmēr seko uzturošās ārstēšanas etaps, kas palīdz saglabāt iegūtos rezultātus.
Tas nozīmē regulārus apmeklējumus pie higiēnista, zobārsta vai periodontologa.
Gingivītu parasti veiksmīgi var ārstēt higiēnists.
Periodontītu, īpaši agresīvo periodontīta formu higiēnists vai zobārsts tikai diagnosticē, bet pēc tam nosūta uz ārstēšanu pie speciālista – periodontologa, kur tiek veikta kompleksa ārstēšana, kas parasti ietver  arī ķirurģisko ārstēšanu, lai likvidētu iekaisumu periodontā un novērstu tālāku balstaudu bojājumu.


Citi raksti