Kas ir endodontija, endodontiskā ārstēšana un endodontiskās ārstēšanas prognoze

Anda Mindere-Gūbele / 23. May, 2016
Kas ir endodontija, endodontiskā ārstēšana un endodontiskās ārstēšanas prognoze

Endodontija
Zobārstniecības nozare, aptver zoba pulpas un periodonta audu slimību  etioloģiju, diagnostiku, profilaksi un ārstēšanu (no grieķu valodas endo – iekšā, odons – zobs).
Zoba pulpa ir zoba mīkstie audi, kas atrodas zoba kroņa daļā un sakņu kanālos. Tā bieži tiek dēvēta par nervu, kaut gan satur ne tikai nervu šķiedras, bet arī saistaudus, asinsvadus, dažādas šūnas. Zoba pulpas iekaisums tiek saukts par pulpītu. Kad infekcija izplatījusies sakņu kanālos, var rasties saknes gala iekaisums jeb apikāls periodontīts. Tas var būt arī asimptomātisks un atklāts mutes dobuma rentgenoloģiskā izmeklēšanā. Zoba pulpas iekaisums un apikāls periodontīts ir biežākie sakņu kanālu ārstēšanas iemesli.
Sakņu kanālu jeb endodontiskā ārstēšana ir iespēja saglabāt zobu pacienta mutes dobumā. Endodontikso ārstēšanu iesakām veikt pie sertificēta speciālista – endodontista.

Latvijā šobrīd praktizē tikai divpadsmit sertificēti endodontijas speciālisti, no kuriem četri - Anda Mindere-Gūbele, Lina Pēterhofa, Anna Mihailova un Inese Neiberga-Puķīte - mūs klīnikā.

Endodontiska ārstēšana
Pirms ārstēšanas obligāta ir pacienta konsultācija par paredzamo ārstēšanas gaitu, izmaksām un prognozi. Endodontijas speciālisti ārstēšanu veic mikroskopa kontrolē, kas sniedz palielinājumu, papildus apgaismojumu un rada iespēju strādāt ar augstāku precizitāti. Ārsti izmanto speciālu aprīkojumu, materiālus,  digitālās rentgeniekārtas.
Klīnikas endodontisti ir Latvijas Endodontistu asociācijas un Eiropas Endodontistu asociācijas biedri. Ārstēšanas metožu izvēlē tiek izmantotas Eiropas Endodontistu asociācijas vadlīnijas.
Endodontiskas ārstēšanas seansu skaits atkarīgs no zoba diagnozes un sakņu kanālu anatomijas. Visbiežāk ārstēšana tiek veikta 2 seansos, bet ir akceptējama viena seansa ārstēšana, ja ir pietiekoši laika. Dažos gadījumos var rasties nepieciešamība veikt papildus ārstēšanas seansu.

Ārstēšanas pirmajā vizītē parasti tiek veikta anestēzija, zoba izolācija, zoba atvēršana un sakņu kanālu preparēšana mikroskopa kontrolē. Zoba pārārstēšanā tiek veikta esošā pildījuma izņemšana mikroskopa kontrolē. Ārstēšanas laikā zobs no mutes dobuma tiek izolēts ar speciālu gumiju - koferdamu, kas pasargā pacientu no inficēta instrumenta iespējamas nokļūšanas elpceļos vai barības vadā. Seansa beigās zobs tiek slēgts ar pagaidu medikamentu un kvalitatīvu pagaidu restaurāciju.

Ārstēšanas otrajā vizītē tiek veikta anestēzija (ja nepieciešams), zoba izolācija, atkārtota sakņu kanālu apstrāde un sakņu kanālu sistēmas pildīšana mikroskopa kontrolē ar vertikālās pildīšanas metodi, kas nodrošina blīvāku pildījumu nekā tradicionālās metodes. Zobs tiek slēgts ar pagaidu restaurāciju.

Endodontiskas ārstēšanas prognoze
Prognoze ir ārstēšanas rezultāta noteikšana ilgākam laika periodam, to nosaka pēc diagnozes uzstādīšanas. Tiek prognozēta esošā iekaisuma (apikāla periodontīta) sadzīšanas iespēja vai jauna iekaisuma neizveidošanās varbūtība. Palielinājuma, biomateriālu un kanālu vertikālās pildīšanas metodes izmantošana paaugstina ārstēšanas iespējamo rezultātu.
Jāņem vērā, ka endodontiskas slimības ir infekcijas izraisītas slimības un ārstēšanas laikā no sakņu kanāliem nav iespējams iztīrīt absolūti visus mikroorganismus. Ārstēšanas prognozi ietekmē visi faktori, kas pieļauj mikroorganismu iekļūšanu vai izdzīvošanu sakņu kanālu sistēmā – zoba sākuma diagnoze un anatomija, liels seansu skaits, reinfekcija ārstēšanas gaitā, pagaidu plombēšanas un restaurācijas kvalitāte, iepriekš radītas kļūdas, pildījuma kvalitāte. Endodontijas speciālistu praksē tiek izslēgti ārstēšanas rezultātu pazeminoši faktori (reinfekcija ārstēšanas gaitā, nekvalitatīva pagaidu restaurācija uc.). Sakņu kanālu pārārstēšanai ar jau esošu apikālu periodontītu (AP) ir zemāka prognoze nekā primārai ārstēšanai.


Citi raksti