Delikātā problēma – slikta elpa

Zane Tereščuka / 23. December, 2016
Delikātā problēma – slikta elpa

 

Delikātā problēma – slikta elpa
TEKSTS: INDRA OZOLIŅA

Kurš gan savu reizi nav uztraucies – vai man nav nelāga elpa? Katram dažkārt būs nācies sajust arī sliktu aromātu no sarunas biedra  mutes. Kā parūpēties, lai ne sev, ne citiem tādēļ nebūtu jāpiedzīvo nepatīkami brīži?

Apmēram 80–90% gadījumu sliktas elpas jeb halitozes iemesls ir meklējams mutes dobumā, bet 10–20% citur organismā, visbiežāk elpošanas orgānos, kā arī kuņģa un zarnu traktā. Nelabais aromāts rodas baktēriju vielmaiņas rezultātā, veidojoties smakojošām gāzēm – gaistošiem sēra savienojumiem. Parasti mutes dobuma izcelsmes halitozi ir vieglāk novērst. Citos gadījumos tā var liecināt par nopietnu iekšējo orgānu saslimšanu, kuru ne vienmēr uzreiz iespējams izārstēt.
Ja slikta elpa ir tikai kādu stundu no rītiem un, iztīrot zobus, pāriet, par to nevajag uztraukties, – iesaka zobārstniecības klīnikas “Adenta” zobārste Zane Tereščuka. Tā ir normāla parādība, jo miega laikā izdalās mazāk siekalu un netiek aizskaloti  mutē sakrājušies nepatīkami smakojošie sēra savienojumi. To bijuši novērojuši jau senie ēģiptieši, dienas sākumu dēvējot par sliktās elpas stundu. Šādu parādību var veicināt vēlas vakariņas, tāpēc maltīti būtu vēlams ieturēt ne vēlāk kā 2– 3 stundas pirms gulētiešanas.
Ja problēmu nav izdevies atrisināt un tā ļoti satrauc, iespējams runāt nepūšot gaisu uz āru. Kā to darīt, var patrenēties lasot kādu tekstu 30 centimetru attālumā no sveces tā, lai liesma nekustētos.

Veselības problēmas vai slikta higiēna?
Sliktas elpas iemeslu ir ļoti daudz, un ne vienmēr tie ir viegli atklājami. Visbiežāk pie vainas ir bojāti zobi un pavirša mutes higiēnas ievērošana, kārtīgi nenotīrītas protēzes vai breketes.
Halitozi izraisa dziļi zobu kariozi bojājumi jeb, tautas valodā runājot, caurumi, kuros iekļūst un pūst ēdiena daļiņas, kā arī to iesprūšana starpzobu spraugās, kas īpaši raksturīga, ja tās ir platas. To var veicināt arī saspiests zobu stāvoklis, kas sekmē aplikuma uzkrāšanos.
Zane Tereščuka novērojusi, ka halitoze visbiežāk raksturīga tiem,  kuri cieš no smaganu iekaisuma. Kaut arī zobakmeni regulāri noņem, parasti problēma saglabājas visu mūžu, jo smaganu kabatās sakrājas mikrobi, kuri veido sēra savienojumus. Rūpīgi ievērojot higiēnu, nevēlamo sīkbūtņu daudzumu var tikai samazināt.
Bieži elpu bojā tā sauktie detrīta korķi mandelēs, kad tajās ir dziļas rievas, kurās sakrājas baktērijas, un tad jāvēršas pēc palīdzības pie ausu, kakla un deguna ārsta.
Nereti nākas sajust arī smēķētāju mutes smārdu, kas veidojas ne tikai no tabakas, bet arī mikrobu izdalītajām gāzēm.
Nopietns elpas bojātājs ir samazināts siekalu daudzums mutē. Tās ir ļoti svarīgas, jo palīdz nodrošināt gan normālu mutes mikrofloru, gan aizskalot barības paliekas. Mutes sausums bieži sagādā problēmas vecākiem cilvēkiem, kuri lieto daudz medikamentus, kā arī tiem, kas sirgst ar izteiktu mazasinību, cukura diabētu, izkaisīto sklerozi un citām slimībām.
Halitoze raksturīga, ja mēlē ir dziļas rievas, kurās sakrājas aplikums. To var izraisīt arī mēles un lūpu pīrsings, ja no rotām netiek notīrītas barības paliekas. Nelāgais aromāts katrā gadījumā ir atšķirīgs. Piemēram, uzreiz var sajust, ja pacientam ir cukura diabēts, jo viņam no mutes plūst acetonam līdzīga smaka. Tā ir atšķirīga aknu slimniekiem, no medikamentiem, piemēram, trankvilizatoriem, asinsspiedienu samazinošiem līdzekļiem, antibiotikām, – atklāj Zane Tereščuka.
Ārste atzīst, ka ir grūti labot zobus pacientiem, kuri ēduši ķiplokus – tie izelpotajā gaisā mēdz būt jūtami līdz pat 12 stundām. Šajā ziņā nepatīkami ir arī sīpoli un alkohols. Īslaicīgi sliktu elpu rada kafija, taču tad nelāgais aromāts pāriet padzeroties ūdeni.
Bieži mute smird pusaudžiem, kuri kārtīgi netīra zobus. Jauniešiem elpu bieži sabojā pusizšķīlušies gudrības zobi, zem kuru kapucītēm sakrājas strutas.
Ja mutes dobumā viss ir kārtībā, visbiežāk stomatologi sūta pie ausu, kakla un deguna ārsta. Piemēram, tie, kuri sirgst ar hronisku haimorītu, nesaprot, vai nelāgā elpa nāk no deguna vai mutes. Bērniem netīkamās smakas iemels var būt palielinātas aizdegunes mandeles jeb adenoīdi.
Nereti ar sūdzībām par sliktu elpu jādodas pie gastroenterologa – to var izraisīt helikobaktērijas, atviļņa slimība, kad skābe no kuņģa regulāri nokļūst barības vadā, kā arī citas gremošanas kaites.
Vēl nelabas smakas iemesls var būt čūlu veidošanās mutē,  piemēram, vēža un AIDS slimniekiem, kā arī aknu un nieru slimības, vitamīnu trūkums un daudzas citas kaites.   

Kas vainas elpai?
Pašam noteikt savu slikto elpu ir grūti, jo pie tās pierod. Nereti arī gadās, ka moka bailes par nelāgu mutes aromātu, kaut patiesībā tam nav ne vainas.
Vai tas patiešām ir nelāgs, katrs var pārbaudīt pats, iztīrot zobu spraugas ar diegu, kā arī ar marles tamponu notīrot mēles mugurējas daļas aplikumu un paostot pēc 45– 60 sekundēm. Kaut gan šī metode ir subjektīva, tomēr pēc tās varētu spriest, vai mūsu elpa neliek apkārtējiem nepatikā novērsties.
Veicot bakterioloģiski imunoloģisko izmeklēšanu, zobārsts ar kociņu paņem baktērijas no smaganu kabatām. Pēc tam veic uzsējumu un laboratoriski pārbauda, nosakot tajā baktēriju veidu, lai mērķtiecīgi izrakstītu antibiotikas.
Tie, kuri tikai ieņēmuši galvā, ka no mutes plūst nelāgs smārds, vai ar elpu patiesi ir problēmas, var noskaidrot ar speciāla aparāta halimetra palīdzību. Šo ierīci izmanto arī, lai novērtētu elpas uzlabošanos pēc ārstēšanas.
Par labāko metodi halitozes diagnostikā uzskata gāzes hromatogrāfiju, ar kuru nosaka gāzu dauzumu un sastāvu mutes dobumā.

Kā uzlabot elpu

  1. Iztīrīt zobus pēc katras ēdienreizes vai vismaz izskalot muti ar ūdeni, lai mazinātu aplikuma veidošanos.
  2. Katru vakaru notīrīt mēli, kas ir viena no baktēriju iemīļotākajām vietām. Nevajag obligāti pirkt speciālu tīrītāju. To var lieliski izdarīt ar parasto zobu birsti pēc zobu pucēšanas un mutes izskalošanas. Jāielāgo, ka uz mēles pastiprināti veidojas aplikums infekciju un kuņģa slimību gadījumā.
  3. Pēc zobu tīrīšanas vakarā lietot zobu diegu, lai spraugās starp zobiem nepaliktu aplikums.
  4. Arī tiem, kuri nesūdzas par sliktu elpu, 1–2 reizes gadā vajag apmeklēt zobu higiēnistu, jo zemsmaganu zobakmens, kuru paši nevaram saskatīt, veidojas visiem. Problemātiskos gadījumos tas jādara 3– 4 reizes gadā.
  5. Sausas mutes gadījumā lietot līdzekļus, kas palīdz uzturēt siekalas, uzņemt pietiekami daudz šķidruma. To izdalīšanos var veicināt arī pasūkājot citrona šķēlīti, kā arī graužot  burkānus un kāpostus.
  6. Lietot speciālu eļļas ūdens mutes skalojamo līdzekli, jo mikrobu daļiņas pielips pie eļļas un tiks izvadītas laukā. Tiek minēti dati, ka 80% gadījumu elpa uzlabojas uz 3, 5 stundām. Taču, ja mājās šī līdzekļa nav,  muti var izskalot arī ar tīru olīveļļu.
  7. Rūpīgi kopt gan izņemamās, gan neizņemamās zobu protēzes, kā arī breketes, izmantojot speciālus palīglīdzekļus.

 Kā maskēt sliktu elpu

  1. Uz ilgāku laiku elpu palīdz atsvaidzināt melnā un zaļā tēja.
  2. Der pakošļāt krustnagliņas, kardamonu, koriandru, anīsu, kanēli, ingveru, piparmētras vai pētersīļu lapiņu.
  3. Skalot mutes dobumu ar ozolmizu novārījumu: 1 ēdamkaroti mizu aplej ar  1 glāzi verdoša ūdens un patur 30 minūtes, lai ievelkas. Šim nolūkam var izmantot arī vāju kālija permanganāta šķīdumu, citronūdeni vai sālsūdeni.

Svarīgi!

  • Elpas atsvaidzināšanai var izmantot košļājamo gumiju ar mentolu, taču to nevajadzētu košļāt ilgāk par 10 minūtēm. Ja to dara stundām, siekalu dziedzeri nespēj saražot tik daudz produkcijas, tādēļ mute kļūst sausa un nelāgais aromāts var pastiprināties.
  • Hlorheksidīnu vai citus antibakteriālus līdzekļus saturošus mutes skalojamos nedrīkst lietot ilgāk kā 7–14 dienas. Ja nevēlamie mikrobi nebūs gājuši bojā, problēmas var turpināties arī pēc tam, taču ilgāk tos nav jēgas lietot, jo būs iestājies pieradums un tie vairs nelīdzēs. Turklāt hlorheksidīns var iekrāsot zobus tumšus un izraisīt citas nepatīkamas blaknes.  





 


Citi raksti